Nē! Zināms iemesls
Baložu Pilni Pagalmi

...
teksts: Māris Šverns

... Un ēdu liktenim no rokas kad laižoties pār taisni veidotajām alejām un sānis cirstu stigu tajā .. ienirstu ... Tur, līdzīgus ģitāras stīgām trīsošos zarus tad ar savu labo roku skarot tevi kreisajā tveru kā akordu assu, kreiso Uguns putns tad elpa mana pusnakts pļavā tavā un šņācošs vilnis pusdienā kas tava krasta malu skar ... ... Man rokas aizņemtas kad ēdu liktenim no rokas ...

Bd Sm 4 Us
teksts: Nāzims Hikmets Rans, atdz. Pēteris Brūveris
mūzika: Māris Šverns

Mans galds rakstāmmašīna papīru kaudze manas drēbes - viss asinīs Asinīs staigātās ietves manu delnu asiņainie nospiedumi uz sienām un logu rūtīm pil asinis no manām krūtīm mēs rijam manu sirdi es un tā mātīte abi nāve apskaidro mani! Raksti vēstuli sit telegrammu zvani, saki braucu .. braucu .. Raksti vēstuli uz sienām un logu rūtīm pil asinis no manām krūtīm mēs rijam manu sirdi es un tā mātīte abi Nāve! Apskaidro mani ..

Zaļais kauciens
teksts: Māris Šverns
mūzika: Māris Šverns

Māsa daba mūžīgo cilvēku manu trīs lauztās priedēs kā godalgotu (zilasiņu) bulli vadi jā .. Māsa daba zilām lūpām uz pirkstu galiem pastiepusies starp trijiem stumbriem lauzītos vārdos mani sauc prom no degošā ērkšķu krūma jā .. Māsa daba tik karstām lūpām pieskaršos taviem ceļiem un tavā vīģes kokā dvašu iepūtīšu ... Visa patiesība ir Tevī mās' Un zvaigžņotā debess to apspīd virs galvas Tavas.

Entuziasta gambīts
teksts: Māris Šverns
mūzika: Māris Šverns

.. vai tad tev galva ir uz pleciem ja viņas gambītu nepamani tu?! Katra kā izaicinājums Katra kuru uzlūko ir kā izaicinājums jums

Evgenijs
teksts: Toms Treibergs
mūzika: Māris Šverns

Es gaidīju kad tu nomirsi sēdēju pie tavas gultas un skatījos pa logu Vecā liepa izskatījās vēl vecāka nekā agrāk varētu ievērot Bija tumšs taču bija rīts Un es sēdēju pie tevis un gaidīju kad tu nomirsi kad tu beidzot nomirsi Kaķis dzēra no spaiņa lidmašīna apmaldījās bija apmācies taču pamalē skaidrojās rādio atskaņoja Hindemītu

Viesulis smējās
teksts: Māris Šverns
mūzika: Māris Šverns

Vien atkal tie vien atkal to to manu dvēseles ugunskuru apvārdo Nebija vēja seklā elpā dvašu neievilkt viesulī ieņemtie, atstumtie nepiedos t(e)ic, ka nepiedos Senais viesulis manī aizcērt elpu izsmej Tavu Vārdu Mani var izslēgt mani var izdzēst bet neviens nevar manī spēlēt ar viesuli četrrocīgi Neielaid sevī viesuli nāc ar savu vēju uz manām trepēm runāties pietiks spēlēties Viesulis smejas manī grib izsmiet, izslēgt, nogriezt vārdus

Nakts sargs
teksts: Nāzims Hikmets Rans, atdz. Pēteris Brūveris
mūzika: Māris Šverns

Visu laiku kaut kas aizlūst manī žņaudz rīkli ciet metu papīrus sānis, trūkstos kājās bet kurp lai iet? Vaļā acīm sapņodams maldos viesnīcas gaiteņos es zvaigznes nolīst pār dārzu šūpojas šūpolēs .. Izeju ielās, koki skrien virsū pa pieri bliež prāts pār svaigi izraktu kapu klūp Vientuļš vilks uz Mēnesi badīgi gaudo un cieš zvaigznes nolīst pār dārzu šūpojas šūpolēs .. Šī diena galā vai citu man dos? ikreiz, kad paskatos, redzu tavu seju atspīdam .. ūdeņos ... galvā saulaina dūmaka kūp

Dzērājmeitiņa
teksts: Madara Gruntmane
mūzika: Māris Šverns

O, viņa nepieskaroties ādai novelk drēbes siltais akacis kļuvis no sviedriem balts Ķermenis pludo sāntekas mainījušas gultnes dzērājmeitiņas gurnos Dzērājmeitiņa ir tēva meita dzer nost visu, ko jūt .. karsti nosiekalotie pudeļu kakli, pērnie sidri un kalvadosi iet uz riņķi O, mēs kļūstam sāļāki un drosmīgāki kājas zem ūdens krustojas ar citu kājām skūpsti nešķiro dzimumu liekie un trūkstošie kilogrami ir skaisti .. pludo ķermenis katrs aizņemts ar sevi .. karsti .. karsti .. no rīta viņa atceras, dzied: ''??????? ??????? ?????''

Ieved mani dārzā Nr.2 (Spēlē!)
teksts: Māris Šverns
mūzika: Māris Šverns

Tavi ērkšķu pinumi vij manos matos savus gredzenus Tavas lapas apguļoties čukst ap maniem soļiem it kā noslēpumus Tava dārza skaņa atbalsojas manu aleju labirintā Tavi zari manām rokām droši skauj viņas plecus Tavas saknes manu slēptāko noslēpumu pārvērš sārtā ziedā Tava veldze man zem mēles Tavas gaismas stars manā pazemē Tavs vairogs pār mani, kad izspļaujot zemi un asinis apķēris Tava zirga skaustu cenšos kājās uzrausties Tava bulta dzied zirgam šķeļot miglu Tavs zobens manā rokā novelkot robežu Tavs ritms manu sirdi tur Tavas asinis manās dzīslās šalc spēlē! danco!! zemes dzīlēs vai kā debesīs kāpnes laiku pieres vietā metu ēnu, šalcu arī es zem mana zara divi zirgi jau manā kronī Tavi gredzeni

Tā Siena un Tikai
teksts: Māris Šverns
mūzika: Māris Šverns

Šodien būšu tik vientuļš Noiešu pie tevis šodien būšu tik vientuļš .. es Riņķo progresīvā skanējuma putenī ierautā stabilitātes sliedi norijušā mūžīgā revolucionāra The Wall bet es būšu tik vientuļš, ka ''pazemināšos'' līdz tevīm manu zināšanu krātuves aizveras manas emocionālās pasaules priekšā, kas kā aizspogulija ''iekļaujoši'' izstumj Vārdu no manis, lai brēktu akmeņi kad infantīlais skolnieks manī pārvērtīsies infantīlā skolotājā un .. loks noslēgsies ... bet redzi - Tā Siena kārtējā savā reankarnācijā s(t)alta t ā atkal ir manī tik' šodien to vairs nevajadzēja un citdien nevajadzēs, bet ir .. būs priekš kam? nē, ne miesai un garam ne tik bet gan salīgai dvēselītei kailai tikai .. kai ?? - ???!

Tā Siena un Tikai
teksts: Māris Šverns
mūzika: Māris Šverns

O, kungs grib dāmu grib Jo viņa ir visā tanī, kam ar sirdi pieskaras viņš it visur it visur .. - Hei, kungs, kungs-karali! Kungs grib iet ar bandinieku, nē? Ar torni. Nē? Laidni? Nē? Zirgu, ja? Ko, arī nē?! .. Dāmu? - Jāā ... .. O, kungs grib dāmu jo viņa ir visā tanī .. tanī Grib tik' sev vien' dāmu, bet viņa tač' staigā it visur it visur .. ''Vai pegazu gaišo neierobežoto un vēso? Vai kumeļu vienšūni melno, bet svelmainu?'' Interesanti .. vai viņa pārstās staigāt apkārt pēc tā, kad vienā vēsā Xstundas rītā izdzirdēs karaļa runu kad tas ierēcoties izsliesies sava jauniegūtā, svelmainā uzrāviena neierobežotajā spēkā? Kad! .. k a d ?


Kad kāds
teksts: Māris Šverns
mūzika: Māris Šverns

aiz loga sauc sniega karaliene s(t)altā vientuļniece vij ziedus manas redzes mīnusos, bet uz sliekšņa kāda teicamniece pareizā cer uz vienu, vienu! kļūdu kuru drīkstēs nepamanīt jo izmisīgi gribas .. gribas sevi apmānīt precizitāti meklējot kāds sapinās liekvārdībā savas atbalss trieciena gaidās paslēpās, izšķīda daudzveidībā kur savu dziesmu harēmā kāds neuzmana skaņai apakšas un augšas tur blāv tik kaili vidi vienveidīgi st(r)ingi un ja kāds saka - nāc! tad no kādām jānāk tieši t ā d a i bet viņa var ar' nenākt un tik pie citām kādām - tādām palikt pēdējais burinieks izslīd no līča kluss garām viļņos kliedzošai vecai klintij vējš to dzen pretī izskalotās vēstules jaunajai vēstij pats par sevi .. tik pats par sevi izmisīgs kāds, kas grib būt kādas telpas pilna laika staltais princis ne klēpja sunītis ne mincis aizsalst logi kad kādai kāds dāvā nevis siltu dvašu, bet vārdu no savas elles aukstajiem lokiem kā sirdi, kad to iegriež ar metālu stiklā sargi savu sirdi un tās dažas, kuras to silda kas tev no tā, ja ieslēgusies savā pilī spilvenā kauc sniega karaliene atšķirīgas, dažādas asaras lija pirms kāds .. no piedzima no .. kādas ... ārpusē .. griezīgā putenī dzimusī brēks, mētāsies, kauks un kad neironu ceļa jūtīs kāds, kas iegriezts tevī, steigs pievienoties tu saknieb lūpas, iekod mēlē tad mierīgu sirdi ... n e a t b i l d i.