Jd: Sākam ar jūsu vārdiem, un ko jūs katrs spēlējat.

ARTA: Es esmu Arta. Esmu ģitāra un man ir vokāls.

MAIJA: Maija, basu.

ARTA: …Bladī Bī.

ANTRA: Antra, akustiskā ģitāra.

JĀNIS: Jānis, man ir bungas un man ir vokāls.

ARTA: Mums nav Aigas, kas spēlē taustiņus, viņa šodien aizbrauca uz klavierēm. Viņa mācās Mediņos.

Jd: Kas sacer mūziku un tekstus, vai jūs to darāt kopā?

ARTA: Mums ir tā, ka dziesmu "tīro" konstrukciju saceru es un Ozoliņš, pēc tam mēs to kopīgi attīstām, pieliekam klāt kaut kādas idejas.

Jd: Un ar tekstiem?

ARTA: Katrs kas raksta dziesmu, uzraksta arī tekstu. Piemēram, ja es uzrakstu muzonu, uzrakstu arī tekstu. Un Ozoliņš tāpatās, tāpēc tās tomēr ir diezgan individuālas dziesmas.

Jd: Esmu novērojis, ka jūs uzstājaties divās valodās.

ARTA: Jā, angliski un latviski. Ozoliņš raksta angliski, es latviski, un latviski ir tik šaušalīgi grūti izdomāt kaut ko kas normāli skanētu…

OZOLIŅŠ: Pareizi, nevar jau tikai angļu valodā. Šeit taču ir Latvija!

ARTA: Arī man ir gabali angliski, bet es cenšos arī latviski. Tas ir baigais paradokss - latviski ir grūti pateikt tā, lai normāli skan.

Jd: Bet kad angļi klausās tos angliskos savārstījumus, varbūt tie viņiem šķiet smieklīgi?

ARTA: Jā, tas ir normāli, jo tā jau nav dzimtā valoda. Bet arī ar latviešu valodu ir tas pats, reti kurš runā pareizi, ir ļoti daudz kaut kādu stulbu gramatisku konstrukciju, nepareizu vārdu.

MAIJA: Bija tāda Vācijas latviešu grupa DUNDURS 70-jos, baigi smieklīgi izklausās kā viņi dzied latviski…

Jd: …no Zviedrijas, un jau no 60-jiem. Izklausās interesanti…

ANTRA: Ja dziedātu tik pareizi, nebūtu par ko runāt.

Tālāk