Opera is not rock. And rock opera's suck...

"The Broken Face" fanzine
 Ja tu sevi identificē ar underground ētiku gan no muzikālās gaumes, gan vispārējās attieksmes pret dzīvi viedokļa;  ja  tu piekrīti, ka  "viens džeks ar krietni palietotu ģitāru, 4celiņu maģi un nemitīgu dīvainu balsu žūžošanu galvā ir spējīgs radīt patiešām godīgu mūziku, kura saviļņo dvēseli un reizēm pat ieved citā realitātē"*, ja tev simpatizē indie/underground pop, rock, psych, noise, post punk, folk, drone un vēlies neklātienē iepazīties ar šādu mūziku spēlējošām grupām un to daiļradi,tad "The Broken Face" ir zine, par kuras uzticamo lasītāju tev jākļūst.  Tā ja.

"The Broken Face"zine tiek salikta un izdota Zviedrijā, bet tās "redkolēģija" internacionālajā ziņā ir visai raiba - zviedrs (izdevumaredaktors), amerikānis, anglis un norvēģis.  Dažimateriāli tajā diemžēl ir zviedriski, tomērtās veidotāji sola, ka nākamie numuri kļūsaizvien angliskāki, un tieši tāpēc, lai TBF būtulasāma arī ārpus Skandināvijas robežām,kā arī tāpēc, ka Mats ir palicis vienīgaiszviedriski rakstošais autors internacionālajā TBF "korespondentu"pulciņā.

TBF publicēintervijas ar augstāk minētajos stilos spēlējošāmgrupām, kā arī vairāk vai mazāk pazīstamuunderground mākslinieku albūmu apskatus (reviews). TBF irpublicētas intervijas ar tādiem underground varoņiem kā Bedhead, Iļja Kurjakins, Secret Stars, Dunlavy, East River Pipe,"Tornim" pazīstamo zviedru leiblu Slowball Recordings (sk. "In ReleaseCity", cass, Tornis rec 64) u.c. Kā īpaši veiksmīgajāmin intervija ar Teksasas experimental/folk/psych/pop/rock grupuCharalambides (no sirds iesaku šo grupu!). Savukārt underconsruction  stadijā ir intervijas ar Silkworm, Linus PaulingQuartet,  jaunā underground pop valdniekiem Olivia Tremor Control,norvēģu monstriem Motorpsycho, amerikāņu  Ui(starp citu, Stereolab un Ui ir vienojušies kopīgādziesmā - projektā, kurš tā arī saucas- Uilab, un pirms dažiem mēnešiem publicējuši4 dziesmu EP, četrās dažādās versijāsremiksētu Braiena īno hitu "St. Elmo's Fire")... Katrāziņā, nākamie TBF numuri solās būt vēlinteresantāki kā iepriekšējie.

TBF cēlaismērķis ir celt publicitātes saulītē ģeniālas,bet samērā mazpazīstamas (pat underground ekspertuaprindās mazpazīstamas) grupas, kā piemēru varminēt tos pašu Charalambides.  Zines koncepcija ir sekojoša:"Mēs cenšamies katrā numurā ietvert intervijuar kādu "lielu" grupu (piemēram, Bedhead - KB) kā arīiepazīstināt ar kādu pavisam jaunu vai nepazīstamugrupu, kura varbūt ir izlaidusi tikai vienu vai divus 7", " tāMats.

Vēl man gribētospieminēt zines "atpūtas stūrīša" lomupildošās "Mikey's Columns" - kāda ar dzīvi neapmierinātaangļu frīka daiļrunīgu (viņš studēangļu literatūru!) lamāšanos par noteiktu tēmu."Mikey's Columns" katrs var uztvert pēc savas patikšanas- es sagaidu, ka tīņu maksimālisti un jaunie panki tāsnokopēs uz A2 (vismaz) formāta lapām un pielīmēspie savas istabas sienām, kā arī iemācīsiesno galvas (brīdinu: viena Mikija sleja caurmērā aizņemvismaz vienu A4 formāta lapu (burtu izmērs 12)), lai grūtosbrīžos patvertos Mikija viedajos vārdos, citējottos skaļi vai klusītēm pie sevis.. kamēr pieaugušākiem(lasi - ar veselīgāku dzīves uztveri apveltītākiem)ļautiņiem Mikija slejas būs tāds jauks chill out. Mikijs patiesībā ir pavisam mīļš unjauks zēns, un to var manīt starp viņa rakstītajāmrindiņām. Kaut arī nelabojams žūpa. Betto mēs viņam piedosim.  Kolēģi par Mikijusaka sekojošo: "..jā..viņš ir biedējošsun tajā pašā jocīgs.. iespējams, tev negribētossadzert pāris alus ar Mikiju, bet viņš ir teddy bear.."

Vēl kas svarīgs:TBF izdevēji gatavojas drīzumā izlaist kaseti "TheBroken Face Compilation", kurā būs iekļautas pārsvarāmazpazīstamas augšminētajos žanros spēlējošāsgrupas/ solo mākslinieki. Minētā kasete tiks pievienotakā bonuss BTF abonentiem, tāpat to varēs nopirkt arīatsevišķi. Tālākā nākotnē plānotsturpināt šo tradīciju.

Aplūkojot TBFvizuālo noformējumu, acīs krīt tā nopietnais,kārtīgais, varētu pat teikt - askētiskais risinājums,kas mani izbrīnīja. Atzīšos, es neesmu lasījusiīPAšI daudz un dažādu underground idejas sludinošuārzemju presi, taču pārsvarā visu manis lasītošāda veida izdevumu noformējumi ir bijuši vairākvai mazāk brīvi un haotiski. TBF drosmīgi laužpriekšstatu, ka veiksmīgai underground ideoloģiju paušanaiir nepieciešams "anarhistisks" noformējums. Pie kam, žurnālaveidotāji nepārdzīvo, ka uzsvērti nopietnāsalikuma dēļ daži to uzskata par snobisku un /vai augstprātīgu.

Cienījamaislasītāj, T.O. Tev piedāvā ieskatu sarunāpar "The Broken Face" un ne tikai ar izdevuma redaktoru Mats Gustafsson(Stokholma) un "korespondentu" Lee Jackson  (Teksasa). Piezīme:tulkojums no angļu valodas ir samērā brīvs, unLī spānotie izteicieni iespēju robežāšadaptēti lokālajam slengam.

Biežāk cilvēki (vai vismaz tīņi) izvēlas rokot pašitā vietā, lai mūziku tikai analizētu vai, vismaz,producētu. Es vēlētos uzzināt, kā jūsnonācāt līdz statusam "tīrie aprakstītāji"?Jūs taču paši neesat mūziķi, vai ne?
Mats:Es redzu sevi kā "aprakstītāju". Mani vienmērvairāk ir interesējis mūziku klausīties nekāto radīt pašam. Es neesmu tik pacietīgs, lai spētuspēlēt grupā un vienmēr mēģināturast vidus ceļu, lai visi grupā būtu apmierināti.Mūzikas aprakstīšana gan varbūt prasa tik patpacietības, tomēr tā man kaut kā der labāk.Es nevaru sevi uztvert kā mūziķi, kaut arī esagrāk esmu mēģinājis spēlēt rokudažādos tusiņos.
Lee: Es vienkārši esmu fans, kuram no vienas puses ir pardaudz laika, un no otras puses - par maz. Es meklēju to, kas manivisvairāk interesē, un tas mani ir atvedis līdz underground/alternative lietai. Tātad... pirmkārt, es esmu klausītājs,un tikai tad - aprakstītājs. Man patīk mūzikuklausīties, skatīties, un to aprakstīt.. tāpatkā lielajam  vairumam cilvēku. Ikviens vēlas dalītiessavās svētajās zināšanās par mūziku.
Es esmu taisījistroksni. Tas arī viss. Bet tas bija labs troksnis. Kā lidmašīnaipaceļoties... Tas bija ...cool.
M: Troksnis ir labs.
Es tā jautājutāpēc, ka man vienmēr ir gribējies uzzināt,kāda ir atšķirība starp to, kāda mūzikaizskatās mūziķa acīm un kāda - mūzikasanalītiķa acīm.
M: Faktiski es nedomāju,ka šeit ir kāda atšķirība. Es nešķirojutavu interesi par mūziku no mūsējās. Spēlēšanaun analizēšana ir tikai īpašas intereses parmūziku dažādi izpausmes veidi.
L:  ārkārtējasintereses..ekstrēmas...pat neveselīgas... es neesmu ēdispienācīgu ēdienu visu mēnesi..
Mats, es atceros kādumūsu sarunu par sajūtām uz steidžā, untajā tu man atzinies, ka, citēju: "..man pietrūkstšī dzīves puse.."
M: Es esmu spēlējislive. Kad viss sanāk labi, tad ir kruta, bet man kaut kā svarīgākšķiet, lai tas, ko es daru, pirmkārt patīk manpašam, un diemžēl tad tā nebija. Galu galā- tas bija krietnu laiku atpakaļ.
L: "..man pietrūkstšī dzīves puse.."... Manuprāt, mums visiem irīpašs priekšstats par atrašanos uz skatuvesun publikas komandēšanu.  Dažreiz arīman to gribas, nenoliedzami. Tomēr man tas nav svarīgi.
Lī, tātad tuspēlēšanu live saskati kā "publikas komandēšanu"?Vai, tavuprāt, tie frīki uz steidžā par katrucenu vēlas panākt jebkādu publikas reakciju?
L: Manā uztverētās ir dažādas lietas. Tomēr spēlētlive un to darīt labi nozīmē valdīt pārpubliku, tas nozīmē, ka publika tev ēd no rokas, tāsakot. Esmu bijis koncertos, kuros cilvēki uz skatuves mani ir ļotiiespaidojuši un aizrāvuši. Tas ir spēks, jatu cilvēkos vari izraisīt tādas sajūtas.
M: Tā viennozīmīgiir publikas komandēšana. Ja tu kādam ar savu mūzikuvari likt kliegt no laimes vai raudāt...Tas vienkāršiir spēks. Tai pašā laikā ir tonnām grupu,kuras vienkārši spēlē to, ko spēlē,un, ja publika reaģē - jauki, bet patiesībā viņiemuz to ir pilnīgs pofigs. Tāpēc, ka tie vecīšiir pārliecināti par to, ko viņi dara, un viņi ne parko nekādā veidā nemainīsies, lai izpatiktu publikai.Tomēr pamatā grupas ir tendētas uz reakciju.Indierockers are kind of assholes...scenester know-it-alls...

Tātad - ko tad galugalā TBF reprezentē?
L: Iziet ielās.. prihvaķītceļus..nekādas atbildības...tās ir vērtības,ko The Broken Face reprezentē.. Divos vārdos - labu mūziku.
M: The Broken Face nekonereprezentē. Tas vienkārši ir mūzikas žurnāls,kas pievērsies andergraundam. Tas nav veltīts kdam noteiktammūzikas stilam. Jebkas, kas mūs aizrauj, ir vairākkā aicināts ienākt TBF lappusēs. Tas var būtgan saik (psych), gan roks, gan pops, gan folks - pilnīgi jebkas.Tiesa gan - man nekad nav patikusi opera..
L: Jā. No opera..To tev vajadzētu likt virsrakstā.
M: Ha ha.. Jā, operanoteikti ir tās durtiņas, kuras mēs jau labu laiciņuatpakaļ esam aizvēruši.
Kāpēc? Es pieņemu,ka jums ir kādi īpaši (vai, vismaz, labi argumentēti)iemesli, kāpēc jums nepatīk opera..
L: Opera nav roks. Un rokoperassūkā.
M: Tas varētu liktiesdīvaini no manas puses, bet opera man vienmēr nav likusieskas vairāk kā troksnis manās ausīs. Troksnis negatīvānozīmē. Pie tam, es nevaru ciest, ka cilvēki izliekaspārāk nopietni, sevi pasniedz kā šausmīginopietnus. Tas ir pat ļaunāk nekā tas troksnis.
L: Operas vienkāršinav foršas. Tās ir pretenciozas. Protams, daži ļautiņito lietiņu var izdarīt labi, un dievs ar viņiem - lai dara.Mani tas neaizrauj.
M: Man vairs nav ko teiktpar operu. Mums nevajadzētu runāt par lietām, kurāsnerubījam fišku. Es gan to daru visu laiku, bet nu..lai paliek..Tālāk?
L: šī intervijair galā (dodas prom).
M: Lī, vai tu tagadjūties kā rokstārs?
L: Es jūtos kāTool (Amerikas tīņu elku grupa - KB) (smejas). Patiesībāman nav nekādas vēlēšanās justies kārokstāram. Tas ir priekš putniem.. Skots Grimms** to pateiktudaudz labāk kā es jebkad to spētu.. Mats, starp citu,kad mēs intervēsim Cypress Hill?
M: Tam pašam numuram,kurā kovermateriāls būs par Pavarotti.
Labi.  Ja Līir tik laipns un paliek.. Man ir jautājums par "Mikija slejām".Vai tās ir iekļautas žurnālā kā pretenzijauz kaut ko ārtīgāku līdzās TBF ļotipareizajam noformējumam?
M: Tā ir pretenzijapadarīt zini dažādāku. Man šķiet,ka Mikijs reizēm var būt patiešām uzjautrinošs.Tāpēc viņa slejas ir mūsu zinē. Tomērnākamajā numurā Mikijam būs tikai viena sleja,un tā būs par nostalģiju. Njā, Mikijs ir no tiemzeļļiem, kam patīk nīst. Tā ir viņakaislība.
L: Kāpēc zinēir iekļautas Mikija slejas? Tās ir domātas izklaidei.Viņam šķiet ka viņš ir baigais mākslinieksun ķipa tovo. Es gan neesmu pārliecināts, vai viņšpatiešām tāds ir, bet es vairākas reizes esmuķiķinājis, lasot viņa esejas. Tajās īpašāveidā ir izsmieta augstprātība. Mikijs biežiparodē "tipisko indī rokeri", un tas man patīk. Jomēs neesam tipiska indī roka zine. Indie rockers are kindof assholes...scenester know-it-alls...
M: Pinte alus un spirtotieir svarīgākais viņa dzīvē. Sad but true.
Kādā veidātiek gatavotas jūsu intervijas? "Dzīvajā ēterā"vai ar e-mail palīdzību? šis jautājums īpašizīmējas uz Matsu (Mats ir intervējis Teksasas grupuBedhead un citas no Zviedrijas tālu atrodošās grupas- KB). Un vai jūs paši vispār "reālajādzīvē" esat tikušies?
M: Pamatā intervijasir veidotas via e-mail, kas vienlīdz ir gan labi, gan slikti. Intervējotar e-mail palīdzību, intervijas rezultāts diezgan lielāmērā ir atkarīgs no personas, kura tiek intervēta.Piemēram, Bedhead intervija pat ne tuvu nelīdzināsCharalambides vai topošajiem nākamā numura gabaliem.Savukārt šāda intervēšanas paņēmienapriekšrocība neapšaubāmi ir iespēja kārtīgiapdomāt jautājumus, pie tam, nav nekādas vajadzībasbraukāt apkārt pa pasauli, lai satiktu visus intervējamosļautiņus (kaut gan es pret to īpaši neiebilstu).Ikviens vēlasdalīties savās svētajāszināšanās par mūziku.

L: No maam... Mats un es- mēs nekad neesam tikušies fizikālajā telpā...Mēs taču dzīvojam vismaz kādas 5000 jūdzesviens no otra. Bet kādu dienu mūsu "reālie" ceļinoteikti krustosies.
Kas attiecas uz intervijām- tās gandrīz visas ir  dabūtas gatavas, izmatojote-mail. Kaut arī Mats kādu pārīti ir ir veidojislive, tomēr viennozīmīgi tas ir e-mail un internets,kas visu šo padara par iespējamu. Un, tā kā cilvēkiemir iespēja atbildēt uz jautājumiem, kad vien tiem irbrīvs brītiņš, mēs parasti saņemamlabi pārdomātas atbildes. Tā, vismaz, varētu šķist.
Mats, es galīgi nemaz nesaprotu zviedru valodu, tomēr, cik nopratu, savā redaktoraslejā tu nosodi mūzikas klasificēšanu. Aptuvenikaut kā tā: "..man vienalga, vai Slint spēles stilstiek saukts par slow core vai kā savādāk, Slint vienkāršiir labi." Vai es sapratu pareizi? Kādas vispār ir jūsudomas par mūzikas klasificēšānu? Un kātas atspoguļojas zinē?
M: Jā, redaktora slejapārsvarā ir par klasifikāciju. Es patiešāmnevaru saprast, kāpēc cilvēki visu grib klasificēt.Tā mūzikas, kas patīk man, jebkurā gadījumāir grūti aprakstāma. Es parasti mēģinu rakstītreviews, pēc iespējas nelietojot klasifikācijas terminus.Protams, tas ir grūti, bet neviens jau nav teicis, ka analizētmūziku ir viegli. Kad pie manis atnāk cilvēki, ar kuriemman nav kopīgas muzikālās intereses, viņu pirmāreakcija ir: " Oh..tik daudz ierakstu...un kas tā ir par mūziku?"Viņi gaida, ka es teikšu "roks"..vai "pops"..vai kaut ko tamlīdzīgu..Bet es tā nesaku. Termini vienkārši ir līdzeklis,kuru leibli un reviewers lieto, lai atvieglotu savu darbiņu.
L: Es domāju, ka klasifikācijair ellišæīgi nepieciešama. Tomēr terminukā snore-core vai emo-core lietošana var vai velnu no manisizdzīt laukā. Es nelietoju šādus vārdus.Tomēr termini kā psych, noise un pop ir noderīgi. Savukārt,ja es atsaucos uz post roku, tad tas parasti ir kā joks. Klasifikācijair nejēdzīga. Bet nepieciešama.
Mats, kad tad mēs laižam to Tori Amos gabaliņu? Vai, piedodiet..es laikam esmu mazliet stulbs.. Es tikko ieraudzīju viņas bildi... Un tapu izklaidīgs...
M: Lī, liksim viņunākamā numura "pretentious as hell" sadaļā. Betviņa tomēr ir jauka.
L: Tori ir jauka, jā.Bet viņa pieder pie cilvēkiem un laika...not zee broken face..
Vai jūs neplānojatpaplašināt TBF internet mājas lapu un publicētšo izdevumu kā e-zini?
M: Nē, TBF netiksveidota kā e-zine. Pamatā tāpec, ka es pats personīgiīpaši nefanoju par e-zinēm. Es patiešāmnevaru izbaudīt labu interviju pie kompjūtera. Man patīkapsēsties isatabā ar pāris aliem vai kafijas tasi unforšu mūziku, un tad lasīt. Mūzikas presesun vispār avīžu lasīšana man ir īpašsprocess, kuru man negribētos zaudēt. Tas varētu izklausītiesvecmodīgi, bet tā tas ir. Manuprāt materiāls daudzko zaudē, kad tas tiek publicēts internetā. Faktiskijau mēs plānojam publicēt pāris intervijas mūsumājas lapā, bet tikai "komerciālos" nolūkos.
Drīzumā klajā nāks "The Broken Face Compilation" kasete. Vai ir plānots turpināt izdot šādas kasetes? Un vai gadījumā tas nav jauna leibla sākums?
M: Vissarežģītākais šādas izlases veidošanā man šķiet pilnīgi atšķirīgas mūzikas sakompilēšana vienā kasetē. Tā kā šit būs iekļauts gan high- octane psych rock (Dunlavy), gan Elephant 6 pop (Dipsomaniacs),gan post Slint tipa mūzika u.tml., tad panākt vienotu noskaņu šājā kasetē varētu izrādīties tiešām pagrūti. Es noteikti plānoju turpinā izdot kasetes šādā garā. Jā, un tas pat varētu būt The Broken Face Recordings sākums - šāda doma man ir ienākusi prātā vairākas reizes. Bet, manuprāt, mums vēl mazliet jāpagaida un jāpaskatās, kas no tā visa sanāks.

_________
* brīvi tulkots citātsno "preses relīzes" TBF internet mājas lapā.
** Scott Grimm - grupas(faktiski, solo projekta) Dunlavy līderis, ļoti savdabīgsfrīks; T.O. plāno publicēt par viņu rakstu kādāno nākamajiem numuriem.
 
 

Adrese:  C/o Mats Gustafsson
              Elsa Borgs gata 8, 2 tr.
              129 53 Hagersten
               SWEDEN

E-mail: mats_gustafsson@hotmail.com

Interneta adrese: http://www.netby.net/Oest/Venusgade/brokrnface/index.html 

Kristīne Blekte

PS: īpašs paldiesMārim Zvirgzdiņam