to

Ievads no BRUCE FRIES grāmatas 'The Digital Music Revolution'
[grāmata publicēta Internetā 1999.gada jūlijā, ievadu tulkojis Jānis Daugavietis]

DIGITĀLĀS MŪZIKAS REVOLŪCIJA

Ceļā ir revolūcija, kas uz mūzikas industriju atstāj daudz lielāku ietekmi kā tā, kas 80-to sākumā vinila plates aizstāja ar kompaktdiskiem. Šī revolūcija ir radusies pateicoties sasniegumiem digitālās skaņas saspiešanas (kompresijas) tehnoloģijā, kas padarījuši mūzikas izplatīšanu Internetā viegli veicamu un pārvērtuši personālos datorus par digitālajiem atskaņotājiem, kas spēj saglabāt tūkstošiem dziesmu.

Jau šobrīd DIGITĀLĀS MŪZIKAS REVOLŪCIJA ir nozīmīgi ietekmējusi vairākas industrijas. Jāpaiet vēl vairākiem gadiem, lai būtu redzama tās pilnīga ietekme, bet jau tagad, tās agrīnajā stadijā, daudzi cilvēki ir guvuši labumu no iespējām ko piedāvā digitālās mūzikas industrija, kas vēl tikai veidojas. Jaunie biznesa modeļi strauji attīstas un jau kļūst par stabilu biznesu, bet tie tomēr izjūt arvien pieaugošu spiedienu no dažādām pusēm.

Noteicošais iemesls, kāpēc šī revolūcija ir attīstījusies tik strauji, ir mūzikas universālā daba. Mūzikai ir nozīmīga loma mūsu dzīvē, tā ietekmē mūsu garastāvokli un var likt mums just piederību pārējai pasaulei. Bet atrast tādu mūziku, kas der mūsu gaumei, prasa daudz laika un pūļu. Tieši tāpēc eksistē mūzikas izdevniecības un raidstacijas: tās darbojas kā filtri mūzikai ko dzirdam un pasargā mūs no grūtībām, ko sagādātu vairāku tūkstošu dziesmu izsijāšana katru gadu.

Šinī situācijā nepatīkamākais ir tas, ka vairums no tā ko mēs klausāmies, un esam spiesti klausīties, ir ierakstu izdevniecību un raidstaciju izvēlēts. Individuālajam patērētājam ir maza teikšana, vienīgais ko viņš var, ir "balsošana" ar savu maku vai radioaparāta slēdzi. Viens no iemesliem, kāpēc daudzi cilvēki paši ieraksta mūziku kasetēs, ir tas, ka viņi vēlas klausīties mūziku, kas viņiem patīk, un tad un tur, kur viņi vēlas. Diemžēl, pat ar jaunāko aparatūru, kasešu rakstīšana ir laikietilpīga un nepateicīga nodarbe.

MP3 to visu ir mainījis gandrīz diennakts laikā. Ar MP3 tev vairs nav jābaidas no tā, ka kasete drīz "beigsies" vai jāmeklē viena dziesma daudzos plauktos vai kastēs. Nav vairs jāpārprogrammē CD atskaņotājs vai jāmaina kasetes deju vakara laikā. Tev nav jātērē stundas no jauna pārrakstot kasetes, katreiz, kad esi izdomājis jaunu dziesmu secību. Nav arī nepieciešams pirkt visu albumu, ja tev patīk tikai viena vai divas dziesmas no tā.

Pateicoties Internetam, tev vairs nav nepieciešamības paļauties uz vietējo raidstaciju, klausoties mūziku kas tev patīk, un tev nav jābaidas no tā, ka albums, kas tev patīk, var būt izpārdots vietējā mūzikas veikalā. Tev ir daudz plašāka pieeja mūzikai un tu vari klausīties tādas raidstacijas, kuru programmu tu pats izvēlies un pat sastādi, balstoties uz savu gaumi.

Patērētāji nav vienīgie kam ir izdevīga DIGITĀLĀS MŪZIKAS REVOLŪCIJA, arī muzikantiem tā dod daudz lielāku kontroli pār savu mūziku. Pateicoties MP3 un Internetam, grupām, kam nav līguma (kontrakta) ar mūzikas izdevniecībām, ir pavēries daudz plašāks mūzikas izplatīšanas (distribūcijas) kanāls, kas tām dod krietni lielāku ienākumu potenciālu. Izmantojot Interneta distribūciju, vairums starpnieku izzūd. Patiesi, Interneta ierakstu izdevniecības parasti piedāvā 50% autoru honorāram, salīdzinājumam 12 - 15% ko dod lielās ('major') ierakstu kompānijas.

Interneta distribūcijas iespējas ir tik vilinošas, ka to izvēlas pat lielo kompāniju mākslinieki. Dažas grupas iet tālāk, tās savu mūziku pārdod bez starpniekiem, no savām WWW 'mājas lapām'. Pat ja Internets pieejams tikai nelielai mūzikas pircēju daļai, šis mūzikas pārdošanas veids var radīt daudz lielāku peļņu, jo izmaksas ir zemas.

Protams, māksliniekam, kas izvēlas to darīt uz savu roku, nebūs pieejami izdevniecības mārketinga un distribūcijas resursi. Bet sadarbība ar neatkarīgu mūzikas izdevniecību, kas piedāvā Interneta distribūciju, dod māksliniekam divtik lielu labumu: palīdzību mūzikas producēšanā un reklamēšanā, un augošu peļņu un biznesa "caurspīdīgumu", ko nodrošina Internets.

Ir svarīgi atcerēties, ka MP3 ir tikai viens no vairākiem revolūcijas faktoriem. Revolūciju tik spēcīgu padara MP3 un citu jauno faktoru parādīšanās, tādu kā personālo datoru procesoru jaudas pastiprināšanās un atmiņas ietilpības palielināšanās, plaši izplatītā mūzikas pieejamība Internetā un pieaugošā lielo kompāniju mākslinieku neapmierinātība ar savu status quo.

MP3 ir bijis formāts kas vislabāk nostiprinājies, pārējiem faktoriem pievienojoties. MP3 de facto ir kļuvis par elektroniski saglabājamās mūzikas standartu, pateicoties savam atvērtajam standartam un neiedomājami lielam masu atbalstam. Arī plašas masu saziņas līdzekļu reprotāžas ir palīdzējušas MP3 iegūt daudz lielāku atbalstu kā jebkuram citam konkurējošam formātam.

Viens no revolūcijas agrīno panākumu stūrakmeņiem ir Winamp attīstība, tā ir populāra programma kas paredzēta digitālās mūzikas atskaņošanai ar datora palīdzību. Winamp bija pirmā pilna apjoma programma kas ļāva atskaņot MP3 formātu. Winamp radīja Jutas universitātes students Džastins Frenkels 1997.gada aprīlī, īsu brīdi pēc tam, kad bija izmests no universitātes. Popularitātē Winamp ātri pārspēja visas citas atskaņotājprogrammas, pateicoties tādām papildus / uzlabotām iespējām kā 'ekvalaizera preseti' (daudzjoslu tembra regulatora sagataves), citu izstrādātāju apakshprogrammu atbalsts un programmas izskata nomaiņas iespējas. 1999.gada jūnijā Džastina uzņēmumu 'Nullsoft' par aptuveni 80 miljoniem dolāru nopirka korporācija 'America Online' (AOL), nav slikti 20-gadīgam. Dzirkstele, kas ļāva revolūcijas liesmai izlauzties līdz avīžu pirmajām lapām, bija tiesas prāva ko ierosināja balstoties uz RIAA (Recording Industry of America) un AARC (Alliance of Artists and Record Companies) prasību, kas pieprasīja aizliegt kompānijas 'Diamond Multimedia' portitatīvo 'RIO' MP3 pleijeru tirdzniecību. Līdz 'RIO' parādīšanās laikam, MP3 lietotāji bija ierobežoti klausīties savus MP3 mūzikas failus vienīgi ar datoru. 'RIO' padarīja MP3 "portitatīvu", un tāpēc daudzkārt pievilcīgāku visplašākajam patērētāju slānim. Pēkšņi MP3 izrādījās nopietns drauds mūzikas industrijai, kas līdz tam nebija pievērsusi daudz uzmanības šim formātam.

RIAA bija norūpējusies par MP3 tāpēc, ka tas ir "mazu" izmēru formāts kam trūkst aizsardzības līdzekļu, kas nelegālas mūzikas izplatīšanu un pavairošanu padara vieglu. Ar ātru Interneta pieslēgumu koledžu studenti bija ātri aptvēruši, ka viņi no Interneta var iegūt simtiem dziesmu daudz īsākā laikā nekā ejot uz tuvāko mūzikas veikalu. Šis mūzikas pirātisma veids ir grūtāk apkarojams, jo te mūzika ir tikai digitāli biti (elektroniski "cipari"), nevis taustāmas lietas, kā kasetes vai Cd. Internetā ievietota vienas dziesmas kopija minūtes laikā var tikt pavairota vēl daudziem tūkstošu reižu.

RIAA apelēja pie tā, ka 'RIO' ir digitāla ieraksta ierīce kas pakļauta ASV 1992.gadā pieņemtajam "Mājas audio ieraksta" aktam. Šis likums pieprasa digitālā ieraksta ierīcēs iebūvēt 'Sērijveida kopēšanas kontroles sistēmu' (SCMS), lai ierobežotu nākamās pakāpes digitālo kopiju pavairošanas iespējamību. RIAA to pamatoja arī ar tādu faktu, ka 'RIO' pārsvarā tiek lietots atskaņojot no Interneta iegūto pirātisko mūziku.

1999.gada jūnijā ASV tiesa vienprātīgi lēma par labu 'Diamond Multimedia', pieņemot, ka 'RIO' ir datora ārēja iekārta, tāpēc nav pieskaitāma SCMS pakļauto aparātu klasei. Tiesa nolēma arī to, ka 'Godīgas lietošanas doktrīna' ('Doctrine of Fair Use', ASV likuma norma) ļauj patērētājam kopēt mūziku to "pārceļot" ("space-shift") uz citu ierīci, līdzīgi kā tas ir ar video "īslaicīgas" ("time-shift") pārrakstīšanas tiesībām (tās ir piesības personiskās lietošanas nolūkos ierakstīt videosignālu no sev piederošas videokasetes, jd). "Time-shift" tiesības tika pieņemtas 1984.gadā, izskatot tiesas prāvu par videokasešu ieraksta magnetofonu pārdošanu ASV, kurā Sony tiesājās ar Universal City Studios (Sony tolaik bija tikai tehnikas un aparatūras ražotājs, nevis viena no 5 pasaules lielākajām mūzikas multinacionālajām korporācijām, bet UCS ir filmu studija; jd).

'Diamond Multimedia' ne tikai uzvarēja tiesas prāvā, bet arī saņēma masīvu bezmaksas publicitāti, kas ļāva tai ievērojami palielināt savu pleijeru pārdošanu, līdz pat 10 000 gab. nedēļā. Tiesas spriedums nozīmēja arī mūzikas patērētāju un elektronisko iekārtu ražotāju uzvaru. Tomēr cīņa par patērētāju 'godīgas lietošanas tiesībām' ir vēl tālu ne galā, un šī sfēra prasa tālāku likumdošanas izstrādi un pielāgošanu.

MP3 popuaritāte ir noskanējusi kā trauksmes signāls mūzikas industrijai un kompānijām kas saistītas ar digitālo audio formātu izmantošanu. Tādiem "atvērtiem" mūzikas formātiem kā MP3 ir liels "pirātisma potenciāls", tāpēc mūzikas industrija cenšas radīt "drošus" digitālās mūzikas formātus, pirms tā ir sākusi pārdot 'major' mākslinieku mūziku no Interneta ielādējamā formā.

Jau šobrīd miljoniem cilvēku izmanto MP3 formātu, tāpēc jaunajam formātam būtu jābūt ar krietni lielākām priekšrocībām, lai patērētājs to vēlētos mainīt pret veco. Pat ja industrija piedāvātu šādu jaunu formātu, patērētājam joprojām paliek iespēja dziesmas no Cd (kas ir nešifrēti) konvertēt uz MP3. Paliek arī iespēja ar skaņas karti vai vienkāršu programmu šifrētu mūziku atšifrēt un konvertēt par MP3 (vai citu nešifrētu formātu)*.

Tomēr pat droši formāti neizskaudīs pirātismu. Tiklīdz industrija nāks ar drošibas līdzekļiem, hekeri atradīs ceļus kā tos "uzlauzt". Bet vēl lielāks drauds industrijai ir jaunās Interneta mūzikas izdevniecības, un mākslinieki kas pamet lielās ierakstu kompānijas, lai pārdotu savu mūziku tieši pircējam.**

Šīs pārmaiņas ir ekonomisku faktoru virzītas un stingri saistītas ar arvien pieaugošo mākslinieku neapmierinātību ar 'major' ierakstu kompāniju politiku. Mūzikas pārdošana Internetā samazina preces iepakošanas un nogādāšanas izmaksas vai līdz nullei, un rada iespēju uzsākt 'online' mūzikas veikalu vai izdevniecību gandrīz vai katram. Mūzikas industrijai nav daudz iespēju, mēģinot ierobežot straujo mākslinieku pāreju uz Interneta mūzikas izdevniecībām, kā tikai uzsākot Interneta distribūciju un palielinot mākslinieku peļņas procentu likmes.

Ir svarīgi atcerēties, ka tādas tehnoloģijas kā Internets un MP3 tikai paver iespējas. Digitālās mūzikas revolūcija patiesi stiprina patērētājus un muzikantus. Šobrīd tehnoloģijas virza pārmaiņas, bet īstās pārmaiņas sāksies tad, kad visplašākais patērētāju loks plašu, kasešu un Cd vietā sāks izmantot datorus un MP3 pleijerus, un kad 'major' mākslinieku kontrakti būs iztecējuši un viņi pāries uz jaunajām Interneta izdevniecībām.

Nākotnē mākslinieki arvien vairāk un vairāk savu mūziku pārdos tieši no Interneta vai izmantojot Interneta izdevniecības. Patērētājs, visticamāk, drīzāk izvēlēsies mūziku no Interneta, nevis ies uz veikalu. Mazi MP3 pleijeri kā 'RIO' kļūs ikdienišía parādība. Paterētājs dos priekšroku Interneta raidstacijām, nevis tradicionālajām.

Tādas izmaiņas noteikti pazeminās mūzikas cenu patērētājiem, palielinās neatkarīgo ierakstu izdevniecību peļņu un dos lielākus ienākumus muzikantiem. Tādas priekšrocības vairāk kā kompensē jebkādu mūzikas pirātu vai vienkāršu patērētāju, kas mainās ar mūzikas failiem izmantojot email, IRC vai disketes, nelegālās aktivitātes palielināšanos.

Kā jebkurā revolūcijā, būs ieguvēji un būs zaudētāji (lūzeri). Digitālās mūzikas gadījumā būs daudz vairāk ieguvēju kā zaudētāju. Potenciālie lielākie zaudētāji ir 'major' ierakstu kompānijas un mazumtirdzniecības veikali.*** Ja tās ātri vien nesāks mūziku tirgot Internetā, tās ātri zaudēs lielu sava tirgus daļu par labu jaunās paaudzes Interneta mūzikas izdevniecībām un Interentā iegūstamās mūzikas saitiem, tādiem kā MP3.com vai Emusic.com, un arī Interneta mūzikas mazumtirgotājiem, piem. Amazon.com vai CDNOW.

Digitālās mūzikas izmantošana ar personālo datoru un Internetu augs strauji, bet tā neaizvietos iepriekšējās mūzikas izplatīšanas metodes tik drīz. Tik ilgi, kamēr patērētājam līdzās Interneta moliem un Interneta banku sitēmai būs iespējams apmeklēt vietējo molu vai banku, Interneta mūzikas distribūcija būs tikai konkurējošs tirgus spēks, nevis tradicionālo tirgošanās veidu aizstājējs. Rezultātus ir grūti pareģot, bet patērētājs un muzikanti noteikti būs uzvarētāju vidū.

 

tulka piebildes:

* MP3 ir t.s. "atvērtais" jeb nešifrētais formāts, tas nozīmē to, ka tādas mūzikas failu iespējams bez ierobežojumiem kopēt un arī konvertēt citos formātos, bet mūzikas industrijai ir derīgs vienīgi "šifrēts" formāts, lai mūzikas faila tālāka kopēšana vai pārkonvertēšana citos formātos nebūtu iespējama, vai vismaz lai to varētu fiksēt, un par katru šādu reizi varētu iekasēt naudu

** tas jau notiek, piem. Alanisa Morisete ir noslēgusi patsmit miljonu (!) līgumu ar MP3.com, savukārt Kortnija Love (gr. Hole līdere) decembrī draudējusi pamest savu major label GEFFEN un turpmāk albumus tirgot izmantojot Internetu.

*** šoruden viens no Lielbritānijas lielākajiem mūzikas veikalu tīkliem HMV nāca klajā ar radikālu paziņojumu, tas solījās boikotēt visu to muzikantu mūziku, ka savu mūziku pārdos Internetā "pa tiešo", piedevām no veikalu plauktiem izņemšot arī šo muzikantu visus iepriekšejo gadu albumus! Deivids Bovijs bija viens no pirmajiem 'major' māksliniekiem kas savas jaunākās dziesmas bija sācis pārdot pats, no savas Interneta mājas lapas, tādējādi apejot ne tik vien veikalus, bet arī mūzikas kompāniju, kas tradicionāli patur lielāko peļņas daļu. Rezultāts ir tāds, ka visa nauda par Internetā pārdoto mūziku nonāk tieši Bovija bankas kontā. Ienākumus vēl papildus palielina tas apstāklis, ka joprojām valsts nav izveidojusi nodokļu iekasēšanas sistēmu no Interneta darījumiem.

Jānis Daugavietis speciāli 'TO-am', 1999.g. decembris
[janis.daugavietis@tornis.lv]

Paldies Jānim Irbem [janis@dpa.lv]
par konsultāciju terminu tulkošanā un Mihailam Kojalo par materiāla piegādi!


Rakstu iespējams iegūt Worda *.rtf faila formātā te: MP3_99.rtf

CD Baby (www.cdbaby.com) parsvarā jaunu mākslinieku dazadu zanru mūzika

CDNOW (www.cdnow.com) šobrīd ir lielākais mūzikas mazumtirgotajs, pārdod gan "fiziski taustāmu" (Cd, minidiski, ...), gan no Interneta ielādējamu mūziku

EMusic (www.emusic.com) ir gan Interneta leibls, gan muzikas distributors, tajā pieejama arī no Interneta ielādējamās mūzikas faili, pat plaši pazīstamu mākslinieku, piem. Frank Black and the Catholics un They Might Be Giants

MP3.com (www.mp3.com) ir viena no lielākajām MP3 un Cd pardošanas vietam, tā piedavā arī izsmelošu informāciju par jaunumiem digitālās mūzikas tehnoloģijas jomā

TORNIS (www.tornis.lv) piedavā LR neatkarīgo / nekomercialo muzikantu MP3

to
 
tornis