Tendences jauno grupu attīstībā Jānis Daugavietis intervijā Rīgas Ekonomikas augstskolas (Stockholm School of Economics) studentu grupai, kas vada projektu par jaunajām grupam Latvijā. Vai Jūs saskatāt kādas tendences jauno grupu attīstībā pēdējos gados? Ja jā, kapēc, Jūsuprāt, tādas ir? Pirmkārt, grupu paliek arvien vairāk un, kas ir svarīgāk, grupas spēj izdzīvot arvien ilgāk. Tas nozīmē, ka tagad arvien vairāk jauno grupu tiek līdz pirmajiem nopietnajiem koncertiem, līdz pirmajiem daudzmaz normālajiem ierakstiem. Es to pamatā skaidroju ar ekonomiskiem apstākļiem - valsts ekonomiskais stāvoklis visu laiku uzlabojas, un tas automātiski nozīmē to, ka jaunieši (viņu vecāki) savam hobijam var atļauties ziedot nevien vairāk un vairāk laika, bet arī naudu - pirkt labus mūzikas instrumentus, ierakstīt demo profesionālās vai pusprofesionālās studijās, apmeklēt koncertus un festivālus utt. Līdz ar to var attīstīties visa infrastruktūra (mūzikas instrumentu veikali, klubi, ierakstu studijas, mēģinājumu telpas, festivāli utt), un tas kopsummā ir spēcīgs kumulējošs efekts. Ja runājam specifiski par alternatīvo / pagrīdes mūziku, manuprāt lielu iespaidu atstāja un turpina radio NABA (agrāk KNZ), pirmo reizi jaunieši 24 h diennaktī var dzirdēt tādu mūziku, piedevām tā bija pirmā radiostacija, kas sistemātiski spēlēja vietējo jauno grupu ierakstus - grupām bija jēga un stimuls darboties un veikt ierakstus, viņas zināja, ka būs vismaz kāds radio, kas spēlēs to ierakstus, pat ja tie nebūs ierakstīti profesionālās ierakstu studijās (kur cena par stundu vidēji 8-15 Ls vai par dziesmu 60 - 100 Ls) vai arī izies ārpus standarta poproka rāmjiem *. Vēl divas spēcīgas pēdējo gadu tendences ir jauno grupu kļūšana vēl jaunākām, tagad tie ir 12 - 14 gadi, kad tīņi dibina pirmās grupas, nevis 15-17 kā vēl nesen; kā arī daudz lielāka ģeogrāfiskā izplatība, tagad ne tikai Rīgā un vēl divās pilsētās, drīzāk nejaušības pēc izveidojušās, pastāv lokālās alternatīvās scēnas. Arī tam ir ekonomisks skaidrojums - vidusšķira, kas ir galvenais jauno rokeru donors, stiprinās, bet tam tā pati it kā "globalizācija", bet drīzāk vienkārši valsts lauku un pilsētas tuvošanās - transporta, globālo plašsaziņas līdzekļu un interneta arvien lielāka pieejamība ārpus centra, gan ģeorgrāfiskā, gan sociālā. Vai pēdējos gados ir veidotas vairāk jaunās grupas nekā iepriekš? Vai Jums ir kādi dati par izveidoto grupu skaitu gadā? Spriežot pēc demo ierakstu skaita (es kopā ar Dambi vadu Latvijas pagrīdes mūzikas raidīju Bitīt Matos radio NABĀ piekto gadu) un pēc koncertu skaita, grupu visu laiku paliek arvien vairāk. Ja vēl līdz ~ 1993-94 gadiem notika labi ja viens koncerts mēnesī, tad tagad koncerti notiek gandrīz katru dienu, bieži vien pat vairāki reizē, un ne tikai Rīgā. Paskaties www.lanet.lv/aptauja - par cik grupām ir balsots 2004. gada un 2003. gada "Latvijas neatkarīgās / alternatīvās / pagrīdes mūzikas gada aptaujās". Tas ir labs statistiskais rādītājs - attiecīgi 222 un 180. Citas statistikas nav un neviens nav arī mēģinājis to aprēķināt. Kā Jūs raksturotu pašreizējo situāciju Latvijā? Vai ir kļuvis salīdzinoši vieglāk nodibināt grupu? Kādi šķēršļi? Šobrīd pamatā šķērslis ir tikai ekonomiski apsvērumi - ja vecāki var atļauties tev nopirkt ģitāru, apmaksāt mēģinājumu telpu un studiju, tad viss ir kārtībā. Ja tavi vecāki to nevar un tu pats nevari nopelnīt, tad ir lielas grūtības, bet tās nav nepārvaramas, ja reiz jaunieši varēja spēlēt roku 70-os un 80-jos, kad vispār nebija pieejami normāli instrumenti, kad roks bija faktiski aizliegts, viņi to varēs arī tagad. Mūsdienās jaunajiem ļoti palīdz digitālās tehnoloģijas, piem., internetā ir daudz vieglāk atrast domubiedrus lai dibinātu grupu; internetā var daudz vieglāk atrast mūziku kas tevi interesē (izkopt savu gaumi); tur var atrast jebkuru info arī par mūzikas spēlēšanu, ierakstīšanu utt.; ar datoru katrs pats var diezgan labā kvalitātē ierakstīt demo; internetā var izveidot labas un darbīgas (virtuālās) kopienas vai vienkārši stiprināt jau faktiski esošās muzikālās scēnas; tas ir labs līdzeklis sevis reklamēšanai... Agrāk šāda veida informācijas apmaiņa bija daudz daudz reižu lēnāka, tas arī ietekmēja pašu mūzikas "attīstības gaitu". Kas vēl būtu darāms, lai veicinātu jauno grupu attīstību? Vietējās popkultūras atbalsts, ārvalstu ierobežošana (kā jau tas ir citās valstīs, piem., Francijā). Manuprāt noteikti nepieciešams valsts atbalsts, jo šobrīd Latvijā dominē globālie (pamatā ASV) un Krievijas masu mēdiji. Tas nozīmē, ka tie pamatā veido jauniešu gaumi, bet raugoties no nacionālas valsts interesēm ir svarīgi, lai valstī būtu spēcīga sava (nacionālā) kultūra. Popkultūra ir ļoti nozīmīga kultūras sastāvdaļa, īpaši jauniešiem. Kādas ir problēmas? Vēl svarīga problēma ir Latvijas mazais tirgus - profesionāli darboties (dzīvot tikai no mūzikas) Latvijā var ļoti neliels grupu skaits (nedomāju, ka to ir vairāk nekā padsmits). Šo tirgu vēl mazāku padara Latvijas sadalīšanās divās valodas kopienās - latviešu un krievu. Arī jauno grupu gadījumā tas ir izteikti redzams - ir latviešu grupu tusiņi (klubi, koncerti, www lapas....), un krievu. Ir daži izņēmumi, piem., punk scēnā ir diezgan daudz latviešu un krievu grupu kopā, bet šī situācija traucē visiem. Noteikti traucēklis ir arī tas, ka tā paša mazā tirgus dēļ te nav izveidojusies (varbuut arī nekad neizveidosies) "normāla" šovbiznesa industrija. Piem., joprojām Latvijā nav normālu popularitātes tabulu (topi, čārti) - tie kas ir, ir vairāk vai mazāk fabricēti. Pirmkārt, tāpēc ka par šo on line "topu kandidātiem" automātiski nekļūst visi diski / dziesmas, bet tos izvirza producenti; otrkārt, pati balsošana ir viegli falsificējama, gan no topu turētāju puses, gan no balsotāju. Latvijā nav tādu topu, kas atspoguļotu pirktākos cd, kasetes vai dvd. Man ir aizdomas, ka mūsu mūzikas biznesmeņi un biznesmenes to dara apzināti, tā ir vieglāk manipulēt ar tirgu. Piem., izdevniecībai būtu iemesls izmest uz ielas grupu, kuras ierakstus nepērk, bet to ir pagrūti, ja tie ir tavi čomaki 25 gadus vai arī tu pats producē un menedžē viņu albumus. * Te var piezīmēt, ka KNZ (NABAS) panākumi bija labs stimuls konkurentiem un tie droši pārņēma KNZ aizsāktos jaunievedumus Latvijas radioviļņos (varbūt tie ir aizmirsušies, bet tas nemaz nebija tik sen, kad KNZ sāka raidīt - 2000. gads), kā svarīgākos es minu - vietējo jauno un alternatīvo grupu atbalsts un alternatīvā pop- un rokmūzika kā radio formāts. Tikai pēc KNZ nāca citu komerc- un valsts raidstaciju specializētie raidījumi, kas veltīti vietējām jaunajām grupām, "alternative" kļuva par ikdienu arī citur (liekas, pirms KNZ pat Placebo neviens cits īpaši nespēlēja). Vienā ziņā gan līdz šim neviena cita stacija nedara to ko NABA - Latvijas, ārvalstu un Krievijas mūzikas (un valodas!) miksēšana. Ciktāl tas reāli integrē mūsu divas lielās nacionālās (valodas) kopienas, ir cits jautājums, bet tām ir dota viena iespēja - vienā vilnī tu vienmēr dzirdēsi mūziku latviski, krieviski un angliski. Foto: 60/70-to gadu modeļu pašu uzlabotas second hand ģitāras, ražotas PSRS vai Čehoslovākijā: 1991 Tukšā Muca Nebija pat čeholu ģitārām, visbiežāk tās tika transportētas kartupeļu maisos vai ietītas lielajās celofānu kulēs: 1992 "torņa muzikanti" Pogo dejā 13 gadīgie panki no mazpilsētas: 2004 90-to sākumā kā dejot pogo vai moshpit-ot zināja tikai divdesmitgadnieki, bet grebenes visā Latvijā bija tikai dažiem: 1993 Jānis Daugavietis Tornis (www.tornis.lv) Radio NABA (www.radionaba.lv) 2005-03-14 (pārbublicējams bez atļaujas)