|
[gas] stressed form ©v, [of] nonstressed
form ?[latv?a]
Tu pašlaik dzīvo Ikšķilē?
Andžonis: Jā
Un tev mājās ir tāda kā studija, kur arī tapa šīs albūms?
A.: Man visu laiku ir bijis kaut kas līdzīgs studijai - kādreiz man
bija projekts Templis rec., kuru arī rakstīju savā "studijā".
Studija ir kaut kāds ekipējums, ar kuru var kaut ko ierakstīt. Dotajā
brīdī tas ir kompis un vēl šis tas.
Kādā laika posmā tu ierakstīji šo albūmu?
A.: Divu gadu laikā - uzreiz pēc iepriekšējā diska, kurš bija tāda
kā izlase - tur bija dziesmas no 3 gadu ilga posma. Šis tapa uz vienotāka
viļņa. Man arī nav mainījusies tika radikāli domāšana pēdējo 2 gadu
laikā. Tādēļ arī šis disks ir tik apjomīgs - 74 minūtes
pareizāk sakot
- tas, ko es atlasīju, jo materiāls bija garāks.
Kādi cilvēki bez tevis ir piedalījušies šajā ierakstā?
A.: Mans brālis (Jānis Indāns) - es no viņa šad tad ņemu tekstus.
Viņš kaut ko, es kaut ko uzrakstu un tad sakompilēju priekš dziesmas.
Bet formāli ciešākā sadarbība ir izveidojusies ar Elīnu Luču, kuras
balsi es izmantoju. Pārsvarā albūms ir instrumentāls, bet 4 kompozīcijās
balss parādās un tā pieder Elīnai Lučai. Un vēl kādās 4 parādās fragmenti,
sampļi no 1950.g. ASV izdotās skaņuplates "Sex Education",
kuru atradu internetā un izmantoju kā albūma vienojošo elementu. Šī
plate ir kā izglītojošais materiāls vecākiem par seksuālo audzināšanu.
Kādēļ pats vairāk nedziedi?
A.: Tādēļ, ka man nepatīk kā es varu nodziedāt. Es varu varbūt izspiest
tā, lai tas mani puslīdz apmierina, bet es gribu tā lai pilnībā patīk
- tā ir prasība pret kvalitāti. Man ļoti patīk kā Luča iedziedāja.
Pārējām kompozīcijām es izvēlējos instrumentālu skanējumu - man nav
nekas pret balsi kā instrumentu vai vēstījuma nesēju, bet man nav
gadījies satikt tik labus dziedātājus, piemēram, Elīna man bija atradums.
Vai ierakstā tika izmantoti arī kādi tā sauktie "dzīvie"
instrumenti?
A.: Ģitāras nav, arī sitamie instrumenti arī nav, bet toties šis ir
pavisam savādāk ierakstīts albūms, ne tikai "Gāzes" kontekstā,
bet arī modernās elektroniskās mūzikas kontekstā. Es viņu rakstīju
kompjūteru izmantojot kā magnetafonu, nevis kā sekvenceru, respektīvi
- es improvizēju gan ar atsevišķiem motīviem, vienkārši tos rakstot
iekšā, gan ar miksu - man kompozīcijas netika saliktas pa kvadrātiem
(paterniem), kā parasti tas notiek sekvencerā, bet kā koncertā - ieslēdz
kompjūteru un viss tas mikss notiek un kompozīcijas uzbūve noris "dzīvajā".
Vienkārši man bija piegriezies tās tūkstoš reizes griezt riņķi skaņdarbu,
kamēr tu saliec visus "punktiņus". Pirmkārt - piegriežas
pats gabals, otrkārt - uz beigām process sāk jau notikt mehāniski,
viņš jau ir tāds "izfunktierēts". Bet albūms "Sex",
kā arī pats nosaukums, liecina par maksimālo jutekliskumu, ko es viņā
gribēju ielikt - un to sanāca izdarīt taisot "dzīvo miksu".
Priekš manis tas bija stipri savādāks piegājiens, lai panāktu to noskaņu,
kuru es vēlējos.
Ja šo divu gadu laikā tu nepiedzīvoji nekādas radikālas muzikālas
pārmaiņas, tad kas notika pirms šiem diviem gadiem?
A.: Es sapratu, ka es gribu kaut ko jutekliskāku - radīt mūziku, kas
iedarbojas emocionālāk, bet man vēl nebija īsti skaidrs "Kā es
to gribu?". Pēdējā gada laikā sāku klausīties ļoti daudz noise
un no iedvesmu smēlos no noise izteiksmes līdzekļiem. Taču šis albūms
ir viengabalaināks noskaņas ziņā, nevis formas ziņā. Formas ziņā viņš
ir atšķirīgs - tur ir ambient, tanī pašā parādās dinamiski gabali
ar agresīvāku formu. Viņš nav tik "salipināts" kā iepriekšējais,
šajā ierakstā parādās vienojoša noskaņa. "Melanholiskais valsis"
(2001) bija vairāk kā izlase.
Žurnālisti droši vien rakstīs, ka "Sex" ir eksperimentālāks
albūms, taču tas ir tīri formāli, jo es labi zināju ko vēlos panākt
man
bija nevis eksperimentālā pieeja, bet gan deduktīvā.
Kas tev palīdzēja pievērsties noise?
A.: Man bija konkrēts grūdiens "Panasonic". Caur viņiem
atkal nonācu pie inteliģentā industrial un noise
pie tā paša, pie
kā es biju aizgājis jau "Templis rec".
Kādi tev ir plāni attiecībā uz savu iepriekšējo projektu ierakstu
likteni, piem., "Templis rec"?
A.: Tas ir tīri individuāli - cilvēki kaut ko uzraksta man uz e-pastu
nu
doma ir tos ierakstus restaurēt
man pašam vēl tagad šis tas no "Templis
rec" liekas interesants. Man ir savākti visi ieraksti un tehniskais
ekipējums, lai veiktu atjaunošanu
jāgaida gan uznāks gribēšana. Es
to neizdošu, bet tikai digitalizēšu un padarīšu par pieejamu, iespējams,
ka internetā.
Vai ir iecerētas vēl kādas aktivitātes ap "Kartāgu"
piemēram
remiksu albūms?
A.: Es domāju, ka nē
es dažas dziesmas no koncertnieka publicēju internetā
var
jau būt, ka dzīvē gadās
tas viss ir no Šubrovska un manis atkarīgs,
varbūt, ka mēs kaut kad pēkšņi nonāksim uz kopēja "fīlinga"
ka
jūt, ka var kaut ko kopā darīt. Tāda varbūtība vienmēr pastāv, bet
šobrīd tas "fīlings" ir stipri, stipri atšķirīgs to jau
var just paklausoties mūsu grupas

|