to


Kaplis dzied par valsts iestādēm un apkārtējo pasauli
Līva Sāra Oliņa

Reti kurš man zināmais jaunietis nezin Kapli (19), ja ne pazīst personīgi, tad vismaz par viņa fascinējošajām izdarībām ir dzirdējis gandrīz katrs. Šoreiz ar mūziku saistītās …

Kaplis kopā vēl ar diviem draugiem, spēlē grupā “Kriegopfer”(“Kara upuris”). Šīs underground grupas mūzika noteikti nepalīdzēs iemigt, bet varbūt iedvesmos kaut ko pasākt garajās bezmiega naktīs.Tā, lūk!

Saruna ar Kapli notika 12.30(naktī), pēc vācu grupas “Guano Apes”(lūdzu saki, ka tu zini šo grupu!) koncerta, sēžot uz aukstām, dubļainām klona kāpnēm Brivības pieminekļa pakājē. Ņemot vērā to, ka ārā lija, ņemot vērā to, ka bija tik vēls un neņemot vērā neko, arī Kapļa palīdzēt gribošos draugus un to, ka es kā vienmēr nokavēju interviju, jūtos (patīkami?!) pārsteigta, ka tā tiešām notika!!! Un nu es , pārņemta ar Kapļa dzīves filozofiju, gribu izkratīt Tev sirdi. Ar Tavu atļauju…

- Stāsti, kā patika “Guano Apes” koncerts?

Kaplis, grupas mēģinājumu dēļ, diezgan aizsmacis: -Nu….nu vispār es neesmu liels šīs grupas fans, bet koncerts bija labs. Vienīgi zini, kas man nepatika - tas, ka bija jūtama baigā atšķirība starp faniem un mūziķiem, viņi likās tik neaizsniedzami…

- Kas tad ir tavi mūzikas elki?

Elki? - te viņš ieslīgst dziļās pārdomās - Man nav elku! Nē, nopietni man nav tāda noteikta mīļākā grupa. Es klausos punk-rock stila mūziku.

- Mūžīgais jautājums: kā radās jūsu grupas nosaukums?

Es neatceros! Tas ir pavisam nopietni. Es neatceros! – lai gan šajā brīdī Kapļa draugi protestē, es ticu ( nu vismaz visiem spēkiem cenšos ticēt), ka viņš neatceras.

-Kurš jūsu grupā raksta dziesmu tekstus un mūziku?

-Es! - nav svarīgi kādēļ, bet tieši šī atbilde visos klātesošajos izraisija visneparastāko sajūsmu!

-Par ko ir tavas dziesmas?

-Es dziedu par cilvēkiem, kuri man patīk, kuri man nepatīk, par valsts iestādēm (komentārus?), par ‘zaļo lapu’, par visu kas man apkārt, par…- Kaplis sāk saukt dažnedažādus sadzīves priekšmetus, celtniecības materiālus, pārtikas preces, un manī sāk dzimt doma: Varbūt vajadzētu iejaukties…

- Cik dziesmu tu esi uzrakstijis?

-Daudz…kādas padsmit. Ierakstijuši esam kādas astoņas, deviņas.

- Ilgi jūs esat kopā kā grupa?

-Es neatcero! Nē, laikam kādus divus gadus, varbūt vairāk, varbūt mazāk. Grupas sastāvs vairākas reizes ir mainījies.

- Cik koncerti jums ir bijuði?

-Viens. Toreiz mēs bijām tikko sākuši spēlēt tagadējajā sastāvā, nospēlējām pāris nedēļas un uzreiz pirmais koncerts. 18. novembrī Kuldīgā, Nekac pasākumā būs otrais koncerts, visi laipni aicināti! - varu droši piebilst, ja aizbrauksi, tad nenožēlosi!

- Kādi ir tavi nākotnes plāni?

-Pašlaik mācos Jūrskolā, kad pabeigšu, droši vien strādāšu šajā jomā, tomēr mūziku nepametīšu. Jāmēģina apvienot abi. Mēs esam underground grupa, man patīk uzstāties, ja citi var pienākt tev klāt, apskatīties kā un ko tu spēlē. Man patīk, ja ir vienlīdzība starp klausītājiem un mūziķiem.

- Tas arī būtu viss… kādam nav kāda…?

  • Bet lūdzu!

Kaplis ir kruts. Viņš ir pavisam vienkāršs, nekā sarežģīta. Bet viņa atstātais iespaids neliek tev mieru, un tu gribot negribot esi spiests par viņu domāt.

Tajā vakarā , staigājot pa Vecrīgu un pilnīgi aizmirstot, ko manai tā jau tik švakajai, veselībai var nodarīt izmirkšana lietū, domāju : Shit, kādēļ gan gan man nepieder kāda ierakstu studija, tad “Kriegopfer”varētu lepoties vismaz ar diviem albumiem…

to

tornis