2001-10-18
Mūziķi par (pret?) radio KNZ nāvi

Šī ir atklāta vēstule jeb paziņojums visām radio KNZ "lietā" ieinteresētajām pusēm no Latvijas mūziķiem, īpaši tā dēvētās nekomerciālās mūzikas un arī jauno grupu pārstāvjiem (jebkura jauna grupa, lai ko tā spēlētu, ir "nekomerciāla", jo pie labākās gribas nav iespējams pārdot nevienam nepazīstamu produktu). Ar šo vēstuli, mēs, zemāk parakstījušies, apliecinām, ka radio KNZ, kāds tas bija līdz šim, kad tas mainīja īpašnieku un formātu, mums bija vairāk nekā nepieciešams.
Radio KNZ bija pirmā Latvijas raidstacija, kas sistemātiski atbalstīja vietējo nekomerciālo un jauno mūziku. KNZ viļņos debitēja ne vien daudzas Latvijas grupas, bet pat žanri un stili, ko citi līdz tam bija ignorējuši. Varam pieļaut, ka pateicoties tai, radās līdz šim nepieredzēti liels skaits jaunu un vērtīgu muzikālo kolektīvu, beidzot "nekomerciālajām", "alternatīvajām", "pagrīdes", jaunajām grupām bija vērts censties, bija vērts krāt naudu, iet studijā un ierakstīt skaņdarbu, jo bija zināms, ka KNZ to spēlēs.
Mūs neinteresē KNZ pārdošanas procesa detaļas, skaidrs ir viens, ir notikusi radio formāta maiņa no "alternatīvās" mūzikas uz daudz pierastāku ("masveidīgāku", "meinstrīma", vieglāk pārdodamu utt.). Nerentabli uzņēmumi bankrotē, nav šaubu, bet šis ir viens no tiem gadījumiem, kad varam jautāt: ko nozīmē nerentabilitāte? Kas mums (mūziķiem, sabiedrībai) ir izdevīgāk?
Ir daudz iemeslu, kāpēc būtu jāatbalsta Latvijas nekomerciālā un jaunā mūzika. Pietiktu, ja atgādinām mūsu valsts politiku : "Izvēlies Latvijas preci!" (mums bija licies, ka tā tāda ir), un piesaucam vecum veco atziņu par jauniešu brīvo laiku - labāk lai viņi attīsta sevi, radoši strādā, nodarbojas ar mākslu, spēlē mūziku, nevis bezmērķīgi vazājas pa ielām, apreibinās un sociāli degradējas. Pagaidām Latvija, mūsu valsts, vēl neesot tik bagāta, lai atbalstītu jaunās grupas, mēs to saprotam. Tomēr vēlamies atgādināt, ka tā tas notiek citur Eiropā (piemēram, nodrošinot bezmaksas mēģinājumu telpas un instrumentus, dodot iespēju ierakstīties labās studijās par simbolisku cenu, finansējot ārvalstu tūres utt.), to visu esam redzējuši Norvēģijā, Austrijā, Islandē u.c. Starp citu, ir valdības, kas sniedz dotācijas - maksā - par to vien, ka tu dziedi savā dzimtajā valodā.
Lai varētu izvēlēties Latvijas preci - Latvijas kultūru, tādai vispirms ir jābūt (pie kultūras produktiem, bez šaubām, piederīgs jebkurš jebkuras mūzikas virziens). Ja mēs turpinām runāt par mūzikas novērtējumu, tad vērtība ir arī tādai mūzikai, ko nekad nepirks tādā vairumā, kā, piemēram, šlāgerus. Vai tas nozīmē, ka neienesīgiem mūzikas virzieniem ir jāmirst īsti nepiedzimstot un mums jāturpina patērēt unificētie, peļņas dēļ izauklētie ārvalstu masu kultūras produkti? Mēs tā nedomājam. Dažādība ir visas kultūras attīstības avots un pamats.
Šovasar Kuldīgā notika otrais nekomerciālās mākslas un kultūras festivāls "Tabūns 2001", ko rīkoja vietējā sabiedriskā organizācija NEKAC (www.nekac.lv). Koncertu, sporta un mākslas pasākumu vidū notika arī starptautiska diskusija, kas bija veltīta nekomerciālās mūzikas vēsturei un attīstības perspektīvām pēcpadomju, posttotalitārajā telpā. Galvenais tās secinājums: lai šāda - "netirgus" - mūzika spētu pastāvēt un attīstīties, ir nepieciešama sava alternatīva infrastruktūra, jo esošā faktiski ignorē nekomerciālo mūziku, balstoties tikai uz vienu argumentu - tās nespēju pelnīt. Ir jābūt saviem preses izdevumiem jeb "fanzines", radio (-raidījumiem), interneta lapām, klubiem vai vienkāršiem bet regulāriem koncertiem, pieejai lētām ierakstu studijām u.t.t.
KNZ bija viens no šīs kultūras stūrakmeņiem. Mēs tikai varam prognozēt, ka, līdzīgi kā tas bija pagājušajā gadā, kad radio KNZ dzimšana tika atzīta par gada lielāko notikumu, šogad KNZ nāve atkal būs gada notikums Nr.1, tikai šoreiz bēdīgākais.
Mēs aicinām ne vien turpināt parakstīt šo vēstuli, bet arī, kas ir daudz svarīgāk,ar savu nesavtīgo darbu atbalstīt līdzīgus projektus nākotnē, jo mēs ticam, ka ne jau valsts vai lielfirmas var darīt mūs laimīgus un mūsu dzīves interesantākas (kaut tās arī cenšas, un tām sanāk!), bet mēs paši.
Lūdzu parakstieties un sūtiet komentārus uz s/o Tornis e-mail adresi tornis@tornis.lv

Andris Indāns, Gas Of Latvia
Evija Trofimova, neatkarīgais mūzikas + kultūras izdevums "Indiesque"
Guntars Račs, MicRec
Jānis Cīrulis, Baložu Pilni Pagalmi
Jānis Daugavietis, s/o Tornis, Sarkanais Oktobris
Jānis Irbe, skaņu ierakstu inženieris
Jānis Reinsons, Cita Attieksme
Jānis Vanags, KNZ klausītājs
Jēkabs Januševskis, Pest Of A Child
Juris Alksnis, Sirke
Juris Mežeckis, Voiceks Voiska
Kaspars Upmanis, Kunt
Kaspars Zaviļeiskis, Jaunā Avīze
Kristaps Ancāns, Ganja
Kristīne Blekte, s/o Tornis, Ēnu Kabinets
Laris Krēsliņš, Mācītājs On Acid
Māris Šverns, Baložu Pilni Pagalmi
Renārs Zīvers, fanzine "...atveracisieklausies"
Edgars Brička, NEKAC, Hugo
Emīls Dreiblats, Willow Farm
Sandra Amerika, MDaile
Uldis Gedra, Baložu Pilni Pagalmi
Uldis Kairis, Voiceks Voiska
Uldis Rudaks, avīze Diena
Jānis Brizga, SO "Zaļā brīvība"
Georgijs Araviašvili, Bliss
Edmunds Šūpulis, Filozofijas&Socioloģijas institūts
Uldis Zariņš, Sirke
Laura Karnīte, BNS nacionālo ziņu redaktore
Jānis Brunovskis, Zig Zag
Zaiga Putrama, māksliniece
Alivls, eX - One OWE One
Molko, web_dizainers
CO2.Opiums [PLUG.POINT [disc_jockey/video_jockey/musician creative association]]
Heinrihs Puciriuss, Sirke / JaffaRiga
Jānis Januševskis, Pest of A Child
Mārtiņš Hartmanis, Heroisch
Jānis Kļaviņš, Heroisch
Nils Konstantinovs, Heroisch
Egīls Eglītis, Toya Hara
Edijs Galzons, Cita Attieksme
Atis Klušs, Elektroniskā mūzikas avīze "Ķieģelis"
Arnis Kursītis, INFECTED
Mareks Ezerkalns,KUNT
Oskars Lelis,KUNT
Mareks Kaminskis,KUNT
Jānis Vītoliņš,KUNT
Jānis Rakvičs,KUNT
Māris Krūmiņš, Granātābolu Namiņš
Andris Krūmiņš, (P)
Jana, Kaspars, Edgars, Ziga, Jānīts, Crowd
Daina Baika, r/a kukkiaio
Inga Kundziņa, r/a kukkiaio
Līga Stibe, r/a kukkiaio
Marta Krivade, r/a kukkiaio
Santa Krastiņa, r/a kukkiaio



2001-10-16
Radio KNZ dīdžeja Jāņa Vuguļa paziņojums presei

Kopš Radio KNZ bijušo darbinieku atklātās vēstules nopublicēšanas, atsauksmes interneta portālos norāda, ka šī radiostacija, kāda tā bija savos 10 pastāvēšanas mēnešos, nebija vienaldzīga ļoti daudziem Rīgas iedzīvotājiem. Atsauksmes ir visdažādākās, un ar šo rakstu es, kā bijušais šīs stacijas dīdžejs un arī kā cilvēks, kura ikdienas darbs ir saistīts ar biznesu, gribētu vērsties pie visiem tiem "kapitālisma tirgus struktūras" pārzinātajiem un "profesionāļiem", kuri esošo situāciju pārgudri komentē kā loģisku iznākumu - lūdzu, nerunājiet un nerakstiet par tādām lietām par kurām Jūs neko nesaprotat. Otrs šī raksta aicinājums ir - nekad nesteidzieties nodarboties ar biznesu, no kura Jūs neko nesaprotat.

Katrai biznesa nozarei ir savas īpatnības, un radio nav tas vienkāršākais variants, bet gan gadījums, kad ieguldītās investīcijas sāk atmaksāties relatīvi ilgākā laika periodā. Ir naivi un neprofesionāli cerēt uz milzīgu peļņu jau pirmajā mēnesī tikko radiostacija ir sākusi raidīt. Nepieciešams vismaz viens gads, kamēr izveidojas sava pastāvīga auditorija un reklāmas devēji atzīst vai neatzīst jaunpienācēju par pilntiesīgu tirgus dalībnieku. Šo vienkāršo niansi gribētu lūgt ielāgot Līdakas kundzei un visiem pārējiem, kas tagad apelē pie "nežēlīgā kapitālisma likumiem" - Radio KNZ gadījumā tie bija tikai 10 mēneši un visparadoksālākais ir tas, ka beigās gaidot lielās, labās pārmaiņas, sāka parādīties reklāmas piedāvājumi, kuru iniciatori bija paši reklāmdevēji (!!!), jo reklāmas daļa vairs neeksistēja. Radio KNZ raidītās mūzikas pamatformāts tomēr bija Mainstream Alternative - žanri, ar kuriem visdažādākajos veidos tiek pelnītas milzīgas summas Eiropā, un visas pazīmes liecināja, ka Latvija nebūs izņēmums.

Vēl kāds ieteikums Līdakas kundzei & Co - uzsākot jebkuru biznesu ļoti svarīgi ir izplānot pareizu stratēģiju un netaupīt naudu pašām svarīgākajām lietām. Radio KNZ gadījumā tā bija absolūta izgāšanās, jo produkta (mūzikas) pasniegšanas veids (raidīšanas kvalitāte) bija zem katras kritikas. Salīdzinājumam der visbanālākis piemērs no jebkuras mārketinga pamatu mācību grāmatas - var ražot visgaršīgākās šokolādes konfektes, taču nav nekādu izredžu ar tām konkurēt tirgū, ja tās tiek pārdotas ietītas avīzē.

Varu vienīgi piekrist Līdakas kundzei tajā jautājumā, ka tagad 103.2 MHz frekvencē darbosies "profesionāļi". Lai arī kāda mūzika tur skanēs, viņi saprot, ka nepieciešamas būs regulāras investīcijas, nopietna cīņa par savu tirgus nišu, un, ka darba augļi nebūs redzami āt rāk kā pēc gada. SWH Amadeus piemērs parāda, ka šī cīņa var būt arī krietni ilgāka pirms ir skaidrs, ka pasākums bija nerentabls.

Visvairāk ir žēl tas, ka Radio KNZ ir nogalināts, tikko tam sākot attīstīties un, ka tas paliks vēsturē vienīgi kā izmēģinājuma poligons un ideju krātuve citām radiostacijām, kā arī klasisks piemērs neprofesionālai uzņēmējdarbībai. Profesionāļi saprot kam ir nākotne un kam nav, un es nedomāju, ka par nejaušību ir jāuzskata tas, ka radiostacijas SWH Roks parādīšanās tirgū izsludināta vienā laikā līdz ar Radio KNZ aiziešanu, kā arī fakts, ka koncertu organizētāji nebaidās aicināt uz Latviju "mazpazīstamo" vācu grupu Rammstein. Ledus ir sakustējies, un tas nebūtu noticis bez klausītājiem, kas māk novērtēt labu mūziku. Paldies Jums!

Jānis Vuguls

2001-10-12
Radošā kolektīva atklātā vēstule

“Mēs, radio KNZ radošais kolektīvs, vēlamies pateikt to, ko mums neļāva pateikt ēterā: mūsu un Jūsu kopīgais radio - KNZ ir miris,” sākas atklātā vēstule, kuru parakstījuši radio KNZ līdzšinējie veidotāji. Tālāk vēstulē tiek uzsvērts, ka pašreizējā radiofrekvenču dalīšanas un pārpirkšanas sistēma novedusi pie situācijas, kad “morāli piekrāpta Nacionālā radio un televīzijas padome, kas dala radiofrekvences”.

DELFI citē radio KNZ veidotāju vēstuli pilnībā:
Raidorganizācija ir atsavināta un līdzšinējā radio KNZ vietā meistaro kārtējais komercradio, ar uzdevumu kļūt par vienu no trim populārākajām radiostacijām, tādējādi cerot tuvoties savam prastam biznesa mērķim: arvien lielākai peļņai. Izsakām vissirsnīgāko pateicību mūsu klausītājiem - mēs zinām, ka jūs bijāt, un skaits nav svarīgs, jūs pierādījāt (un parādījāt), ka arī Latvijā ir savādāki cilvēki, ar mazliet citādāku pasaules uzskatu, mazliet savādākām vērtībām un citu muzikālo gaumi, kura nevadās tikai no tirgus konjuktūras. Paldies!

Nregulēts, arhaisks kapitālisms ar "brīvo tirgu" Latvijā atkal uzvarējis. Mēs neanalizēsim darījuma tiesības pārdot "nerentablo" raidorganizāciju un pārpircējiem izveidot "rentablu" biznesa uzņēmumu. Tomēr uzskatām, strādājot pie esošās programmas, ieguldot noteiktus līdzekļus un orientējoties uz izvēlēto mērķauditoriju, arī radio KNZ varēja kļūt par pilntiesīgu tirgus dalībnieku.

Viss liecina par to, ka radio KNZ raidorganizācijas kontrolpakete iegādāta tikai ar spekulatīvu mērķi - tāpēc, lai vēlāk iespēju raidīt frekvencē pārdotu. Jau pagājušā gada beigās presē un Internetā parādījās ziņas par to, ka ir zināmi gan KNZ pārdevēji, gan pircēji.

Mums nākas secināt, ka ir vismaz morāli piekrāptas (ja nepastāv slepenas vienošanās jeb korupcija) vismaz četras puses:
1) Nacionālā Radio un Televīzijas padome, jo tā raidvilni piešķīra studentu radio (ar noteiktu formātu - nekomerciālā mūzika), nevis citam projektam;
2) Radio KNZ radošais kolektīvs, kas netika brīdināts par gaidāmajām pārmaiņām (starp citu, tas tā arī nav izdarīts līdz šim), un mums netika dotas pat pēdējā vārda tiesības.
3) Latvijas Universitāte un, patiesībā, arī visi Latvijas studenti, kuriem ar diezgan veiklām manipulācijām tika atņemtas noteikšanas un īpašuma tiesības šajā radio;
4) Latvijas sabiedrība: nacionālais īpašums - apraides atļauja frekvencē, kas piešķirta, faktiski kā dotācija – bez maksas, nepelnošam kultūras projektam ar pārpirkšanu – spekulatīvā ceļā – ir nonākusi biznesa ekonomisko grupējumu rokās – bez atlīdzības valsts budžetā.

Nobeigumā mēs vēlreiz vēlamies izteikt lielu nožēlu par notikušo - esam kļuvuši daudz nabagāki. KNZ vairumam no mums bija vienīgā radiostacija ko klausījāmies, un daudzi klausītāji ir teikuši to pašu: ar KNZ es vispār sāku klausīties radio. Tas ir viens no iemesliem, kas liek mums domāt, ka kaut kas ir padarīts.

Esam apņēmības pilni mēģināt īstenot jaunu radioprojektu, nāciet talkā!

Radio KNZ
programmas direktors Madars Štramdiers
Programmu vadītāji: Jānis Vuguls, Jānis Heinsbergs, Nora Rieksta, Uvis Lapsiņš, Martins Labāns, Ieva Miške,
Tehniskie darbinieki: Agnija Vēsma, Olivers Tarvids

Autorraidījumu vadītāji:
Raidījums – Renārs Ziverts
Dievišķās Balsis – Ivars Blūms
Salauztā Kafejnīca – Verners Biters
Hip Hop’s –Ģirts Rozentāls
Radioaktīvs – Jānis Gailītis
Šturmvilnis – Lauris Vorslovs, Reno Krauklis
Dabasskats – Uldis Zariņš, Edmunds Šūpulis, Andris Krūmiņš
Hardcore – Viesturs Irbe, Raimonds Gusarevs
Vibrafons – Dmitrijs Viļguta, Artūrs Jurkēvičs
Bitīt Matos – Jānis Daugavietis, Raimonds Lagimovs
Signāls – Toms Liniņš, Ivars Mednis, Ivars Zaļkalns
Modernā Popmūzika – Aleksis Hecbergs, Jānis Žilde
Kanāls – Jānis Kazulis

vēl lasiet:
aģentūra LETA par KNZ
Delfi / BNS ziņas, 17.10.2001
NRTP viedoklis par KNZ, 16.10.2001
DJ J.Vugula raksts, 16.10.2001
Fundamental informācija, 12.10.2001
Apollo / BNS ziņas, 12.10.2001
Delfi / BNS ziņas par radio Amadeus, 12.10.2001
KNZ kolektīva vēstule (ar komentāriem), 12.10.2001
Kommercant Baltic raksts, 2000. g. decembris
Pierakstīšanās KNZ atbalstītāju vēstkopai (sūtiet no savas adreses tukšu mailu)
Radio un televīzijas likums
Stranichka pornografii alias Radio KH3 lapas