No albuma "SMARAGDA PILSĒTA" 1992 :


PEKLES VILCIENS

kāpēc mūsu vilcienam
riteņi nav apaļi
kāpēc mūsu vilcienam
vagoni nav vienādi
    kāpēc mūsu vilciens
    nedzird kad to sauc
    kāpēc mūsu vilciens
    nezin pats kurp brauc
kāpēc šajā vilcienā
mūs visus iekāpt piespieda



SMARAGDA PILSĒTA

es caur savām brillēm redzu šā un tā
es bez savām brillēm neredzu nekā
    brilles man ir rozā, melnas, dzeltenas,
    zaļganas vai lillā - kā nu ievaigās
katrreiz citas brilles - iespaids daudzveidīgs,
bet zem brillēm cilvēks paliek nemainīgs
    smaragda pilsētā tuvredzība jauka
    smaragda pilsētā visi brilles valkā
apzinīgie pilsoņi, protams arī es -
brilles nekad nenoņem - baidās nelaimes
    viens jau te tāds bija - brilles noņēma,
    sāka runāt blēņas, prātā sajuka
"dārgakmeņi - sapņi, burvis - šarlatāns,
bet jūs visi muļķi" - tā viņš muldēja
    viņu likvidēja, miers lai pilsētā
    tagad tādas blēņas neviens nerunā
smaragda pilsētā tuvredzība jauka
smaragda pilsētā visi brilles valkā



FILMAS BEIGAS

kad tavas domas nogriežas ap stūri
un tumšas ēnas viņām pakaļ iet
tavs auto pazaudē tad savu stūri
un melnais tunelis ver kāro muti ciet


SASKAŅA

viņš teica vakaros
es reizēm gandrīz pakaros
viss augums smagās elsās trīc
un vecās rētas nesadzīst
un es jutu, ka man ir tāpat
viņi visi tikai ņirgājas
it kā līdzi jūt bet patiesībā smejas
un es jutu, ka man ir tāpat
    es viņa acīs izlasīju lēmumu
    tas mani pārsteidza ar mēmo dziļumu
    un es jau zināju ka izlemšu tāpat
    ar gāzi vai ar elektrību
    kā vieglāk iegūt atpestību
    bet varbūt žileti vai nazi ņemt
    inde reizēm liekot tikai vemt
mēs ilgi sēdējām un neatradām līdzekli
kas izšķirs mūs un nežēlīgo pasauli
bet paliek taču cerība uz kādu citu reizi,
kad drosmes nepietrūks
un neizies tik greizi
un es deru ka jums ir tāpat



   No albuma "TRAJEKTORIJA: SAPŅI - RELEJS" 1993 :


JĀ !

cik skumjas ir zivis ar makšķeri vilktas
cik mazas ir domas, kas smaržo pēc spirta
bet pienāk vakars, kad tik ļoti gribas iedzert
un katra mana pora saka JĀ!



VAI IR VĒL KAUT KAS ?

vai ir vēl kaut kas, par ko negribas smieties
    ja ir, tad to noslēp, lai neatrod neviens
vai ir vēl ziedi, kurus negribas samīt
    ja ir, tad tos noplūc un saspied saujā
vai ir vēl upe, kuru nevar izdzert
    ja ir, tad ieber tajā indi
        un beigās, -vai ir vēl kāds,
        kas to izdarīt spētu
        kam nebūtu bailes un pietiktu spēka
    ja ir, tad bēdz, jo krusts jau tev sists



MAN KAUNS IR PATEIKT

man kauns ir pateikt - es tevi mīlu
un liekas, ja es kādreiz ar' to pateiktu
    - mēs abi sāktu skaļi smieties



    No albuma "MIKROSKOPS" 1993 :



DZĪVES ZAĶIS

vai esi nopircis biļeti uz dzīvi ?
vai kompostrēji taloniņus uz šo mirkli?
    nāks kontrole un sodu prasīs!
    nāks kontrole un sviedīs ārā!



DAŽĀDA IZMĒRA ATEJAS

pa pasauli staigā dažāda garuma cilvēki
cits tāds kā baznīcas tornis
cits nepāesniedz naktspoda malu
    bet uzraksti visās atejās ir vienādi !



    ES ESMU !

es esmu strādnieks bez rūpnīcas
es esmu rakstnieks bez pildspalvas
es esmu mūziķis bez ģitāras
es esmu gleznotājs bez otas
    es esmu sērkociņš bez cigaretes
    es esmu karavīrs bez šautenes
    es esmu vilks bez aitām
    es esmu mauka bez krūtīm skaistām
un tieši tāpēc es vēl esmu
un tikai tāpēc es varbūt vēl būšu



ZVAIGZNĪTE

    parādi zvaigznīti
un ieraudzīs to visi
    iededz uguni
un būsi beigts !



GARLAICĪGI

pēc mežonīga skrējiena nokrītu zemē
pamostos, rīts - ceļš aizvijas tālēs
desmit soļi uz priekšu un tukšums
garlaicīgs kritiens bezdibenī
    garlaicīgas sarunas
    garlaicīgas grāmatas
    garlaicīgas domas pa stūriem klejo
    garlaicīga klausule
    garlaicīgas cigaretes
    minūtes kā stundas garlaicīgi mirst
un nav vairs nekā, ko gribētos iegūt
un nav vairs nekā, ko gribētos uzvarēt
tik viena sajūta tik garlaicīga
    viss pārāk svilinošs, lai pieskartos
    viss pārāk ledains, lai veldzēties spētu
zāles ir migla, laiks, kuram jāmirst
un es pa vidu, bumba, kas veļas



    KAD TEVIS NAV BLAKUS

kad tevis nav blakus
    es jūtos tik viens
un nelīdz citas zāles
kā vienīgi tava seja manā acu lokā



VAKARI UZ DĪVĀNA

    šie vakari uz dīvāna
    cik jauki tie un pretīgi
gliemežvākā purpurs spīd
cauri spraugām dubļi slīd



DZĪVE CIGARETES GARUMĀ

dzīve cigaretes garumā
no sērkociņa līdz filtram
    dūmi izplēn debesīs
    pelni nobirst zemē