Sveiki ,
Iepazīstoties ar neatkarīgās izdevniecības Tornis un autoru aģentūras AKKA-LAA izdoto bezmaksas brošūru, man radās sajūta, ka brošūras izdevēji pieļāvušas vairākas kļūdas šajā īsajā tekstā. Mani komentāri seko brošūras tekstam

Paldies. Vienmēr patīkami saņemt jebkāda veida atsauksmes par padarīto, it īpaši no autoritātēm.


“Kāpēc gandrīz uz visu kasešu, plašu un CD-u noformējumiem aiz © zīmes seko gads un izdevniecības nosaukums (piem., © 2000 MicRec), nevis dziesmu autoru vārdi?
Tāpēc, ka izdevniecības no autora ir ieguvušas (pērkot vai savādāk) viņa mantiskās autortiesības vai to daļu. Izdevniecības ir ieinteresētas no autora iegūt pēc iespējas lielāku šo tiesību daļu, jo tas izdevniecībai ir papildus ienākumu avots. Šādā gadījumā izdevniecība saņem naudu ne tikai par fiziski pārdoto kasešu, CD-u apjomu, bet arī saņem autoratlīdzību par katru dziesmas publiskās atskaņošanas reizi, un tas ir stimuls izdevniecībai izdot darbu. Izdevniecība iegulda naudu, izdodot autora dziesmas, pretī prasot daļu no autora autoratlīdzības.”

Nopietna kļūda. Uz CD un audiokasešu noformējuma ar burtu © 2000 Mikrofona Ieraksti tiek norādīts kurai IERAKSTU KOMPĀNIJAI ( Un nevis autora darba IZDEVNIECIBAI) pieder konkrētās ierakstu fonogrammas oriģināls. Savukārt ar burtu (p) tiek apzīmēta KOMPĀNIJA kura ir konkrētās fonogrammas vai fonogrammu programmas PUBLICĒTĀJA/IZDEVĒJA un publicēšanas gads. Un tas nebūt nenozīmē, ka šī KOMPĀNIJA būtu ieguvusi jebkādas tiesības no fonogrammās ierakstītajiem autoriem, jo IERAKSTU KOMPĀNIJAS slēdz līgumus ar IZPILDĪTĀJIEM nevis autoriem ( ar atsevišķiem izņēmumiem). Respektīvi brošūras autori nav spējuši atšķirt AUTORU darbu IZDEVNIECĪBU no IERAKSTU KOMPĀNIJAS. (G.Račs)

Jāatzīst, nebiju iedziļinājies atšķirībās, kādas pastāv starp terminiem IZDEVNIECĪBA un IERAKSTU KOMPĀNIJA, tāpēc pieņemu aizrādījumu, tomēr pieļauju, ka joprojām arī juristu u.c. speciālistu kopienā pastāv dažādas šo jēdzienu interpretācijas.
Paldies, tas ir jautājums, par ko mēs domāsim un ko pētīsim.


"Kā notiek autora un izdevniecības vienošanās?
Visam jānotiek uz rakstiska līguma pamata, tikai tas ir īsts pierādījums un dokuments. Pirms izdevniecība jebko izdod, tai ir jābūt rakstiskam līgumam ar autoru, kurā sīki norādīts:
· kādus tiesību veidus autors nodod administrēt izdevniecībai;
· cik lielu autortiesību daļu autors nodod izdevniecībai;
· ko autoram garantē izdevniecība;
· kuru (-s) darbu (-s) autors nodod izdevniecībai. UZMANĪBU! - autoram NAV obligāti jādod izdevniecībai tiesības uz visiem saviem darbiem, viņš var dot šīs tiesības uz atsevišķiem darbiem, ne uz visiem, kas tiks radīti.
Pirms parakstīt šādu līgumu, tas rūpīgi jāpārdomā (konsultācija ar juristu ir ļoti vēlama), jo tas var noteikt visu tavu nākotni.
Parasti izdevniecībai nodod tikai jaunus, nesen sacerētus darbus. Līgumu slēdz par katru darbu uz noteiktu laiku. Producenti vai menedžeri parasti cenšas no mūziķiem izkrāpt pēc iespējas lielāku autortiesību (un blakustiesību) daļu, zinot to, ka mākslinieki faktiski neorientējas likumdošanā un juridiskajā praksē.
Slēgt līgumu ar izdevniecību ir jēga tikai tad, ja tā ir gatava ieguldīt reālus līdzekļus darba izdošanā un popularizēšanā. Ja visu dari tu pats, tad - ko darīs izdevniecība? Ārzemju izdevniecības parasti par autora tiesību administrēšanas iegūšanu izmaksā avansu, kas kalpo kā garants, ka izdevniecība patiešām ko darīs, lai ne vien atgūtu ieguldītos līdzekļus, bet arī iegūtu peļņu.”

Man nav saprotams lietotais termins “ IZKRĀPT”? Es to uztveru to kā apvainojumu visām autoru darbu izdevniecībām pasaulē, kuras pēc brošūras autoru domām ir krāpnieki. Arī autortiesību aģentūras par savu darbu iekasē līdz pat 25% no autoram pienākošās atlīdzības. Tad kāpēc gan arī tos nenodēvēt šajā vārdā? Autoru darbu izdevniecības patiesi maksā arī avansus, taču to nekad nesagaidīt no autoru aģentūrām kuras tikai pārdalot naudu saņem lielus procentus neieguldot darba veicināšanā ne santīma. (G .Račs)

Lūdzu atvainošanos, tas tiešām ir pārāk skarbi teikts. Starp citu, arī TORNIS (un es personīgi), kā izdevniecība un kompānija, ir viņu - krāpnieku- starpā. Teksta teikums “Producenti vai menedžeri parasti cenšas no mūziķiem izkrāpt pēc iespējas lielāku autortiesību (un blakustiesību) daļu” noteikti brošūras atkārtotajos izdevumos tiks mīkstināts uz: “Producenti vai menedžeri N E R E T I cenšas no mūziķiem izkrāpt pēc iespējas lielāku autortiesību (un blakustiesību) daļu.”

Vai autoratlīdzību par dziesmu publisku izpildījumu autoram var maksāt izdevniecības?
Nē, to dara vienīgi autortiesību aģentūra, nosūtot naudu tieši uz abu autortiesību īpašnieku kontiem: autora un izdevniecības. “

Jā. Var gan, ja vien autors nav līguma attiecībās ar autoru aģentūru un tādu joprojām ir daudz. Apgalvot, ka to dara vienīgi autortiesību aģentūra ir nepatiesi un maldinoši.(G. Račs)

Jāpiekrīt, ka jautājums un / vai atbilde nebija formulēts precīzi.
Šajā gadījumā galvenokārt bija domāts tas gadījums, kad dziesma tiek atskaņota pa radio / TV. Kā zināms, šobrīd Latvijas raidorganizācijas autoratlīdzību maksā vienai organizācijai - autortiesību aģentūrai AKKA/LAA (kura šo naudu ieskaita tieši konkrēto autortiesību īpašnieku - autoru un izdevniecību - kontos).
Iespējams, ka citur pasaulē notiek arī savādāk, un, iespējams, arī Latvijā daudzi vēlas savādāku sistēmu, bet tas jau ir cits jautājums, un citi atbilžu varianti.
“TV, RADIO

Kas notiek gadījumā, ja dziesmas tiek spēlētas radio vai TV, bet autoram nav līguma ar autortiesību aģentūru?
Radio un TV maksā par visām atskaņotajām dziesmām, neatkarīgi no tā, vai autori ir reģistrējušies vai nav. Likums pieprasa, lai nereģistrēto autoru nauda tiktu uzkrāta un glabāta atsevišķā aģentūras kontā (aģentūras pienākumos ir meklēt šos "nezināmos" autorus). Ja 3 gadu laikā autors neatrodas, par naudas "atlikuma" izlietojumu lemj autortiesību aģentūra, iekļaujot tās kārtējā sadalāmo izmaksu summā vai izmantojot citiem mērķiem pārstāvēto autoru interesēs.”

Vēl ne reizi visas AKKA-LAA pastāvēšanas vēsturē nav notikusi “atlikuma” izmaksa iekļaujot tās kārtējo sadalāmo izmaksu summā , bet nenoskaidrotās atlīdzības summas ir patiesi ievērojamas un nav skaidrs, kāpēc tās netiek sadalītas starp autoriem, kā to paredz likums.(G. Račs)

Varbūt Jums ir taisnība, bet mēs (TORNIS) neesam šī komentāra adresāti.

Kas notiek, ja manu dziesmu atskaņo ārvalstu raidstacijas?
Tas pats, kā kad to atskaņo Latvijas raidstacijas - tās pārskaita autoratlīdzību uz savas valsts autortiesību aģentūru. Pēc tam aģentūra, vadoties pēc pasaules dziesmu autoru saraksta, atrod to autortiesību aģentūru, ar kuru autori slēguši līgumu, uz to tad arī pārskaita naudu. Autors naudu no ārzemēm vienmēr saņem tikai no savas aģentūras. “

Daļēja patiesība. Autoru darbus ārvalstu autoru aģentūrās reģistrē autoru darbu IZDEVNIECĪBAS, norādot arī % sadalījumu starp autoriem un IZDEVNIECĪBU.(G. Račs)

Atkal jāsaka, ka neesmu jurists, nespēšu autoritatīvi oponēt. Tāpēc jājautā speciālistiem: vai tiešām autoru darbu izdevniecības spiestas katra savu repertuāru reģistrēt 200 pasaules valstu autoru aģentūrās, ja pieņemam, ka katrā valstī ir tikai viena tāda?

Kā radiostacijas, TV nosaka, kurš sarakstījis kuru dziesmu un kam ir jāpārskaita nauda?
Tās dziesmu autoru vārdus atrod uz kasetes, cd noformējuma. “

Pilnīgs absurds. Iedomājoties vien kāds ir skaits tās mūzikas kura Radiostacijās un TV nonāk pavisam citādā veidā, kā iegādājoties CD vai TV filmas veikalā vien taču ir skaidrs, ka tas var būt tikai viens no veidiem. Eksistē autoru darbu datu bāzes ar kurām operē autortiesību aģentūras un izdevniecības kur parasti pēc dziesmas nosaukuma un pat pēc izpildītājiem un dziesmām speciāli piešķirtajiem ISRC kodiem var noteikt autortiesību īpašniekus. Paskatieties Izdevniecību publiskajās datu bāzēs Internetā , kur darbu piederību iespējams atrast pēc publicēšanas gada, izpildītāja, teksta autora, mūzikas autora un izdevēja. Tāpat normālām autortiesību aģentūrām ir publiskās Interneta datu bāzes kur atrodama visa nepieciešamā informācija un pat kontakti. Piemēram ASV autortiesību aģentūra ASCAP datu bāze:(www.ascap.com <http://www.ascap.com>). Jāņem vērā , ka informācija uz audiokasetes un CD var būt arī kļūdaina, kā tas nereti gadās pat lielākajām ierakstu kompānijām Latvijā. Lai arī tas nav bijis darīts speciāli, tomēr šādas kļūdas nav retums un tas bieži vien ir tāpēc, ka reālais darbu reģistrs nevienam nav pieejams publiski. (G. Račs)

Jā, tas ir tikai viens no veidiem, līdz šim - izplatītākais, kā mēs uzskatām, it īpaši, ja mēs runājam par situāciju Latvijā (un mēs to darām!).
Jā, autortiesību aģentūrai AKKA/LAA ir savas datu bāzes, arī citiem ir, bet tas nenozīmē, ka 1) tās ir pieejamas visiem mūzikas publiskajiem izmantotājiem; 2) tajās šobrīd ir apkopots pietiekoši liels info apjoms par Latvijas mūziku, autoriem, izpildītājiem utt. Piemēram, ar minēto starptautiskā indeksa ISRC piešķiršanu Latvijā līdz šim neviens nav pilnvarots nodarboties.
Un ja mēs runājam par jaunajām (“unsigned” - esošām bez jebkādiem līgumiem ar izdevniecībām) grupām un autoriem, kam pirmām kārtām ir domāta šī brošūra, par kādiem starptautiskajiem indeksiem un datu bāzēm te var runāt? Diskžokejam vienīgais info avots ir viņa rokās - grupas CD, tāpēc ir svarīgi, lai uz tā būtu pēc iespējas pilnīgāka informācija (esmu bijis radio žokeja lomā, un zinu, kādā situācijā grupa nostāda mani, ja es spēlēju viņu dziesmu, bet uz CD ir rakstīti tikai dziesmas un grupas nosaukums, un tos es dzirdu pirmo reizi).
Paldies par piezīmi, ņemsim to vērā nākamajos brošūras izdevumos, ja tas Latvijā tiešām būs kļuvis aktuāli.

"Ja dziesmu autoru vārdi nav atrodami?
Piedodiet. Diskžokejs atskaitē ierakstīs grupas nosaukumu, bet uz autortiesību aģentūru pārskaitītā autoratlīdzība par šo dziesmu iegulsies t.s. "neatšifrēto" autoru sarakstā un kontā. Aģentūra veido grupu repertuāra katalogu, bet tas ir papildizziņai, jo uz aģentūru attiecas darbs ar autoriem, ne izpildītājiem. Ja autors neatrodas, nauda tiek par labu "zināmajiem autoriem". “

Un tas notiek tikai tāpēc, ka mūsu aģentūra nepilnīgi veic savu darbu. Katrā normālā autortiesību aģentūrā ir cilvēki kuru tiešais uzdevums ir noteikt izmantoto autoru darbu reālos autorus pēc izpildītājiem un dziesmu nosaukumiem. Katrā ziņā ierakstīt nenoskaidrotos autorus kopējā katlā un pateikt “ paši vainīgi, ka DJ nenorādīja jūsu vārdu” ir augstākā mērā bezatbildīgi attieksmē pret autoru. Taču šī brīža situācija Latvijā pierāda, ka mūsu autortiesību aģentūrai ir daudz izdevīgāk veidot šo kopīgo “katlu” kurā ienāk nauda par nenoskaidrotajiem autoriem un sadalīt šo naudu vēlāk pēc saviem ieskatiem, tā vietā lai pieliktu visas pūles lai nauda nonāktu pie reāli izmantotā autora.

Tā atkal ir piezīme citām institūcijām un organizācijām.

“Grupu līgumos ar menedžeriem, producentiem, izdevniecībām parasti tiek minēts autortiesību jautājums. Ko man darīt, ja es to visu īsti labi neizprotu, un man nav vēlmes iedziļināties?
Ir ļoti jāuzmanās, parakstot jebkādu līgumu, jo menedžeriem, producentiem u.c., kas dzīvo no mūziķu radītā, ir tieksme apkrāpt māksliniekus, un autortiesību joma tam ir ļoti piemērota, jo tā ir sarežģīta. Tev ir tiesības pirms līguma parakstīšanas iegūt līguma kopiju un aiziet konsultēties pie juristiem, pieredzējušākiem mūziķiem vai uz autortiesību aģentūru.”

Nebūtu slikti zināt, ka arī māksliniekiem ir tieksme apkrāpt IERAKSTU KOMPĀNIJAS, bez tam tieši autors ir tas , kurš pārtiek no naudas kuru tam sarūpējusi izdevniecība vai ierakstu kompānija izdodot viņa ierakstu un darot to pieejamu riskējot ar reālu naudu nevis ar intelektuālo potenciālu kura vērtība rodas tikai tad, kad darbs ir materializēts. Mani vairāk uztrauc brošūras rakstītāju attieksme uzskatot Izdevniecības un Ierakstu Kompānijas par krāpniekiem kā tādiem.

Saprotu, bet šī brošūra tika rakstīta, raugoties no autoru viedokļa, un tās autors šoreiz pārstāv citu domāšanas virzienu, tas sakņojas marksismā. Varam tikai atkārtot Marksu: kapitālisms ir netaisnīga iekārta, kurā kapitālisti (piem., izdevniecības, jo īpaši multinacionālās korporācijas jeb lielfirmas, kuru meitas uzņēmums ir, piemēram, tas pats MIKROFONS) paverdzina strādniekus (autorus un mūziķus).
Tāda ir autora pozīcija, kura kādreiz varētu arī manīties, piem., uzkrājot lielāku gadu nastu vai arī korumpējoties.

Jānis Daugavietis, sabiedriskā organizācija “TORNIS” [www.tornis.lv]

Mans rezumē- Autoriem kaitīgs buklets
Guntars Račs

Paldies par komentaru maniem komentariem.

Dazas piebildes uzsakataji diskusijai un taviem komentaariem:

1. Man prieks, ka spejat atzit savas kluudas, vienigi domaju, ka taas
labot buus gruti, jo buklets ir nodrukaats,izplatiits un izlasiits.

2. Par registraciju. Nav problemu. Mes registrejam vienaa kopiigaa datu baazee savus publiceetos darbus, bet sho datu baazi izmanto musu
lidzizdeveju kompanijas visaa pasaulee regsitreejot darbus un %
sadaliijumu katraa konkretajaa valstii. Bet , kas attiecas uz ISRC
kodiem, tad Tev nav taisniba ( vai tam kursh tev to saciija), jo
piemeram Mikrofona Ieraksti jau otro gadu pieshkir savus IRSC kodus
saviem ierakstiem. Tas notiek sadarbiibaa ar BPI agenturu un jebkura
kompanija kurai tas ir svariigi var sazinoties ar sho agenturu sanemt
savu kodu. Mikrofona Ierakstu starptaustiski registretais kods ir
LV–A10-00-00000 ( beidzamie cipari mainaas atkariba no dziesmam). Tas,
ka to nelieto citas kompaanijas ir tikai sho kompaaniju nolaidiiba.Kas
attiecas uz "unsigned" artistiem, tad veel jo vairaak ir maz iespeeju,
ka lidz vinam nonaks jebkaada nauda no tavas diskoteekas, jo nebuus jau
taa CD bukleta no kura norakstiit autora vaardus, jo neviens vinu CD
nebuus izdevis. Lidz ar to velreiz gribu iebilst, ka CD vai albuma
apvaaks nav galvenais autora piederiibas raadiitaajs, bet peec dziesmas
nosaukuma vien un arii peec izpildiitaaja, naudu sadaloshajai
organizaacijai butu jaatrod arii autors, ja vien to kaads veelas
dariit.Respektivi, tas kuram tas butu jadara ( aut.agentura) to nevelas
dariit atstaajot visu atbildibu uz Izdevniecibaam un Ierakstu
kompaanijaam. Nozelojami un negodiigi.

3. Ar Marksismu patiesi man nav nekaa kopiiga un paldies Dievam. Ja
jebkursh darba devejs ir paverdzinatajs, tad es patiesi labaak skaitos
vergturis, neka dzivoju anarhijaa vai komunismaa.

Tachu savaa zinjaa arii autori un izpilditaji ir Izdevniecbu un Ierakstu
Kompaniju paverdzinaataaji, liekot taam straadaat vinu labaa.(Es to daru
jau 10 gadus) un parasti vienoshanaas notiek "uz savstarpejas
ieintereseetiibas un izdeviiguma pamata", nevis "pieliekot autoram
pistoli pie deniniem" un liekot parakstiit liigumu. Atshkiriibaa no
AKKA-LAA piedaavaatajiem liigumiem, kuri ir nodrukaati , pavairoti un
nav mainaami, visi izdevniecibu autoru ligumi un ierakstu ligumi tiek
parakstiti peec tam, kad abas puses ir izdariijushas tajos vinupraat
nepiecieshamos labojumus.Uzsveru-abas puses.

Un visbeidzot, velejos pateikt, ka es esmu priecigs par uzsakto
diskusiju, kura var buut noderiiga abaam puseem. Tachu ja mees runaajam
par ideologijaam, tad palaujoties uz savu un savu senchu beediigo
pieredzi es esmu stingri noleemis ciinities pret jebkaadaam
Marksisma-Leninisma izpausmeem shajaa valstii, kurus uzskatu ne vien par
bezatbildiigiem, bet pat par noziedziigiem. Parak daudz upuru tas ir
prasiijis un var veel prasiit.

Ar cienu

Guntars Račs

Labdien, GUNTAR

Paldies par meilu. Diskusija turpinās.

Sveiks Janis,
Paldies par komentaru maniem komentariem.
Dazas piebildes uzsakataji diskusijai un taviem komentaariem:
1. Man prieks, ka spejat atzit savas kluudas, vienigi domaju, ka taas labot buus gruti, jo buklets ir nodrukaats,izplatiits un izlasiits.

Par katru no brošūras 60+ jautājumiem var uzrakstīt grāmatu un strīdēties gadiem, mūsu uzdevums bija maksimāli īsi un lakoniski aptvert visu autortiesību jomu, tāpēc viegli saprast, ka mēs nevarējām iedziļināties katrā jautājumā, apskatīt katra gadījuma iespējamos "n" variantus.

2. Par registraciju. Nav problemu. Mes registrejam vienaa kopiigaa datu baazee savus publiceetos darbus, bet sho datu baazi izmanto musu lidzizdeveju kompanijas visaa pasaulee regsitreejot darbus un % sadaliijumu katraa konkretajaa valstii. Bet , kas attiecas uz ISRC kodiem, tad Tev nav taisniba ( vai tam kursh tev to saciija), jo piemeram Mikrofona Ieraksti jau otro gadu pieshkir savus IRSC kodus saviem ierakstiem. Tas notiek sadarbiibaa ar BPI agenturu un jebkura kompanija kurai tas ir svariigi var sazinoties ar sho agenturu sanemt savu kodu. Mikrofona Ierakstu starptaustiski registretais kods ir LV-A10-00-00000 ( beidzamie cipari mainaas atkariba no dziesmam). Tas, ka to nelieto citas kompaanijas ir tikai sho kompaaniju nolaidiiba.Kas attiecas uz "unsigned" artistiem, tad veel jo vairaak ir maz iespeeju, ka lidz vinam nonaks jebkaada nauda no tavas diskoteekas, jo nebuus jau taa CD bukleta no kura norakstiit autora vaardus, jo neviens vinu CD nebuus izdevis.

a) gāja runa par radio.
b) "unsigned" nozīmē to, ka ārtistam nav līguma ar major leiblu, pie kam viņam var būt līgums ar jebkuru no indie leibliem.
c) ja ārtistam nav līguma pat ar kādu no mazajām izdevniecībām (indie pasaulē pārsvarā gadījumu vienošanās ir mutiska), savu mūziku viņš var izdot pats, vai nu dibinot savu izdevniecību, vai arī iztiekot bez tādas formalitātes.
d) CD nav izdots tikai tādā gadījumā, ja tā tirāža ir 20000 eks., arī 20 kopijās pavairots albūms ir albūms.

Lidz ar to velreiz gribu iebilst, ka CD vai albuma apvaaks nav galvenais autora piederiibas raadiitaajs, bet peec dziesmas nosaukuma vien un arii peec izpildiitaaja, naudu sadaloshajai organizaacijai butu jaatrod arii autors, ja vien to kaads veelas dariit.Respektivi, tas kuram tas butu jadara ( aut.agentura) to nevelas dariit atstaajot visu atbildibu uz Izdevniecibaam un Ierakstu kompaanijaam. Nozelojami un negodiigi.

Dīvaina interpretācija, bez tam atkal jājautā: kāds tam sakars ar 'Autortiesību' brošūru?

3. Ar Marksismu patiesi man nav nekaa kopiiga un paldies Dievam. Ja jebkursh darba devejs ir paverdzinatajs, tad es patiesi labaak skaitos vergturis, neka dzivoju anarhijaa vai komunismaa.
Tachu savaa zinjaa arii autori un izpilditaji ir Izdevniecbu un Ierakstu Kompaniju paverdzinaataaji, liekot taam straadaat vinu labaa.(Es to daru jau 10 gadus) un parasti vienoshanaas notiek "uz savstarpejas ieintereseetiibas un izdeviiguma pamata", nevis "pieliekot autoram pistoli pie deniniem" un liekot parakstiit liigumu. Atshkiriibaa no AKKA-LAA piedaavaatajiem liigumiem, kuri ir nodrukaati , pavairoti un nav mainaami, visi izdevniecibu autoru ligumi un ierakstu ligumi tiek parakstiti peec tam, kad abas puses ir izdariijushas tajos vinupraat nepiecieshamos labojumus.Uzsveru-abas puses.
Un visbeidzot, velejos pateikt, ka es esmu priecigs par uzsakto diskusiju, kura var buut noderiiga abaam puseem.

Jautājums par pusēm ir interesants. Uzskatu, ka ir trīs lielākās "puses":
a) autori;
b) viņu darbu izmantotāji (radio, izdevniecības, menedžeri, producenti u.c., kuri gūst peļņu ekspluatējot autorus);
c) autortiesību aģentūra.
'Kungi kaujās, kalpiem birst zobi' - tāda diemžēl ir prakse. Autori klusē, viņu vārdā runā izdevniecības un autortiesību aģentūra.

Tachu ja mees runaajam par ideologijaam, tad palaujoties uz savu un savu senchu beediigo pieredzi es esmu stingri noleemis ciinities pret jebkaadaam Marksisma-Leninisma izpausmeem shajaa valstii, kurus uzskatu ne vien par bezatbildiigiem, bet pat par noziedziigiem. Parak daudz upuru tas ir prasiijis un var veel prasiit.

Minēts bija tikai marksisms.
Ne mirkli nešaubos, ka kapitālisma upuru skaits ir daudzkārt lielāks, un viņu (upuru) rindas turpina pagarināties.

Ar cienu
Guntars Racs

Izdevējs un producents G.Račs apgalvo: "Autoriem kaitīga brošūra." Ko domā jaunie un līdz šim autortiesībās neizglītotie autori, kuriem ir domāta šis darbs?

Ar cieņu, J.Daugavietis
2002-02-22